Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijas dokumentos Krieviju grasās klasificēt kā neuzticamu partneri
Foto: Europa.eu

Pērnā gada nogalē, reaģējot uz Ukrainas konfliktu, Eiropas Parlamenta (EP) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja uzsāka darbu pie Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijas. Kā liecina portāla "Delfi" rīcībā esošais dokumenta melnraksts, pirmo reizi ar Eiropas Savienības (ES) enerģētiku saistītajos dokumentos Krievija tiks klasificēta kā neuzticams sadarbības partneris.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Stratēģijā kā būtiskākie ES enerģētikas drošības garantētāji minēti tādi uzdevumi kā ārējo enerģijas piegādātāju diversificēšana, infrastruktūras modernizācija un energoresursu taupīšana.

Stratēģija kļūs par būtiskāko enerģijas drošības dokumentu. EP to varētu apstiprināt jau Latvijas prezidentūras termiņā, iespējams, marta plenārsesijas laikā, portālam "Delfi" prognozēja viens no stratēģijas izstrādātājiem Krišjānis Kariņš.

Dokuments pēc apstiprināšanas kļūs arī par vadlīnijām Eiropas Komisijai (EK), tai izstrādājot skaidrāku konceptu, kā varētu izskatīties ES enerģijas savienība. Jau vēstīts, ka Žana Kloda Junkera jaunizveidotajā EK modelī pastāv arī EK viceprezidenta amats ar atbildību par enerģijas savienību. Par atbildīgo komisāru apstiprināts slovāks Marošs Šefčovičs.

Ziņojuma melnraksta 40.punktā norādīts: "[Eiropas Parlaments] uzskata, ka Krieviju vairs nevar uzskatīt par uzticamu partneri, jo tā nepārprotami apšauba ES tiesību autoritāti, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijā, un enerģijas piegādi izmanto politiskiem mērķiem; tāpēc, uzsver [Eiropas Parlaments], lielāka uzmanība ir jāpievērš gāzes piegādes infrastruktūras attīstīšanai un turpmākai paplašināšanai sadarbībā ar Norvēģiju, Dienvidu gāzes koridoru un Vidusjūras gāzes pārvades mezglu."

Iepriekš formālos ES dokumentos Krievija netika klasificēta kā tāda valsts, kura nebūtu uzskatāma par enerģētikas jomā sadarbībai uzticamu.

Tāpat dokumenta izstrādes pamatojumā norādīts, ka saistībā ar Ukrainas krīzi jautājums par uzticamas dabasgāzes piegādes nodrošināšanu ir aktuālāks nekā jebkad iepriekš.

Ziņojumu varētu apstiprināt EP 2015.gada martā, lai dokumentu nodotu EK, būs nepieciešams arī visu 28 ES dalībvalstu akcepts.

Ziņojuma atbildīgais referents ir EP deputāts, Lietuvas deviņdesmito gadu ārlietu ministrs Alģirds Saudargs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.