Grieķija varētu nesasniegt ilgtermiņa mērķus attiecībā uz valsts parādsaistību apjoma samazināšanu, piektdien brīdināja Eiropas Komisija (EK), vienlaikus aicinot Atēnas turpināt reformu īstenošanu.
Grieķija bija viena no valstīm, kuru eirozonas ekonomikas krīze skāra vissmagāk, taču šobrīd novērojamas cerības, ka situācija valstī sākusi uzlaboties. Grieķija atjaunojusi līdzekļu aizņemšanos finanšu tirgos un sasniegusi pamatbudžeta pārpalikumu pēc iepriekšējos gandrīz desmit gados reģistrētajiem deficītiem.
Tomēr Grieķija saskārusies ar grūtībām samazināt parādsaistības, kuru apjoms pārsniedzis 170% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ir lielākais Eiropas Savienībā (ES).
Starptautiskās glābšanas programmas ietvaros Grieķija apņēmusies parādsaistības līdz 2020.gadam samazināt līdz 124% no IKP, bet līdz 2022.gadam - ievērojami zem 110%.
Taču EK piektdien publiskotais ziņojums vēsta, ka Grieķijas parādsaistības 2020.gadā varētu veidot aptuveni 125% no IKP un 112% 2022.gadā, salīdzinot ar 177,2% šogad.
Šo prognožu novirzi EK citu starpā skaidro ar valdības aktīvu privatizācijas procesu kavēšanos.
2012.gada novembrī ES dalībvalstu finanšu ministri solīja apsvērt papildu pasākumus un palīdzību, ja Atēnas nesasniegs parādsaistību samazināšanas mērķus.
Tikmēr Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kas kopīgi ar EK un Eiropas Centrālo banku (ECB) piedalījās Grieķijas glābšanas programmā, paudis cerības, ka eirozonas valstis ievēros savus solījumus.
Tāpat pastāv bažas, ka Grieķijai varētu būt nepieciešams vairāk līdzekļu, nekā sākotnēji paredzēts.
EK ziņojumā lēsts, ka līdz 2015.gada maijam finansēšanas deficīts veidos 5,5 miljardus eiro, taču to būs iespējams nosegt ar jau esošo glābšanas programmu un papildu Grieķijas īstenotiem finanšu pasākumiem.
