Svētdien, 2012.gada 1.janvārī, kad aprit tieši 10 gadi kopš apgrozībā laista eirozonas vienotā valūta eiro, Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka vienotā valūta padarījusi viņas valsti stiprāku.
Vienlaikus Merkele televīzijā pārraidītā uzrunā tautai paziņoja, ka, par spīti salīdzinoši labajai situācijais Vācijas ekonomikā, "jaunais gads būs daudz grūtāks nekā 2011.gads".
"Ceļš parādu krīzes pārvarēšanai būs ilgs un sarežģīts, taču šī ceļa beigās Eiropa būs spēcīgāka nekā tā sākumā," atzīmējusi Vācijas kanclere. Tāpat viņa eiro aizstāvībai izteikusies, ka vienotā valūta "atviegloja ikdienas dzīvi un nostiprināja ekonomiku, pasargājot to no sliktākā scenārija" finanšu krīzes laikā 2008.gadā.
Arī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī paziņojis, ka krīze vēl nav beigusies. Sarkozī, kurš saskaņā ar reitingiem gaidāmajās valsts prezidenta vēlēšanās atpaliek no sava galvenā sāncenša sociālista Fransuā Ollanda, akcentējis strukturālu izmaiņu nepieciešamību ekonomikā turpmākas izaugsmes interesēs.
"Es zinu, ka daudziem no jums pēc divus gadus ilgušām grūtībām atkal nākas iziet cauri pārbaudījumiem," sacījis Sarkozī televīzijas uzrunā vēršoties pie Francijas tautas. "Gada beigās satraukums par jūsu pašu un jūsu bērnu likteni ir tikai pieaudzis."
"To, ko mums vajadzēja izdarīt, mēs jau izdarījām," teica Francijas prezidents, solot, ka jaunajā gadā budžeta samazinājumi nebūs. Tikmēr Itālijas prezidents Džordžo Napolitano brīdinājis valsts iedzīvotājus būt gataviem jauniem upuriem, lai izpildītu valsts ilgtermiņa saistības.
BBC akcentē, ka šie jaunā gada ES valstu līderu vēstījumi nākuši vienā laikā ar prognozēm no vadošajiem ekonomistiem, kuri sagaida jaunu kritumu ekonomikā 2012.gada pirmajā pusē.
Pēdējā laikā krasi pieaugušas vērienīgāko eirozonas ekonomiku izmaksas saistībā ar valdības parāda apkalpošanu, tādejādi raisot bažas, ka tādas valstis kā Itālija un Spānija nespēs pašu spēkiem kārtot savas parādsaistības.
Līdztekus eirozonas valstu parādu problēmām ekonomikas izaugsme turpina bremzēties, piespiežot valstis ne tikai eirozonā, bet visā Eiropā būtiski samazināt tēriņus.