Eiropas Revīzijas palāta (ERP) pauž zināmas bažas par neseno priekšlikumu izveidot "Brexit" korekcijas rezervi (BAR), informē palātas pārstāvji.
Šis fonds piecu miljardu eiro apmērā ir solidaritātes instruments, kas paredzēts to dalībvalstu, reģionu un nozaru atbalstam, kuras Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES skārusi vissmagāk. Revidenti uzskata: lai gan priekšlikumā dalībvalstīm ir paredzēta elastība, rezerves struktūra rada vairākas neskaidrības un riskus.
Eiropas Komisija ierosina pēc BAR pieņemšanas piešķirt dalībvalstīm 80% no fonda līdzekļiem (četrus miljardus eiro) priekšfinansējuma veidā. Dalībvalstīm paredzētais priekšfinansējums tiktu sadalīts atbilstoši aplēstajai ietekmei uz dalībvalsts ekonomiku, ņemot vērā divus faktorus: tirdzniecību ar Apvienoto Karalisti un Apvienotās Karalistes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā nozvejotās zivis. Saskaņā ar šo piešķiršanas metodi Īrija kļūtu par lielāko priekšfinansējuma saņēmēju ar gandrīz ceturto daļu (991 miljons eiro) no finansējuma, kam sekotu Nīderlande (714 miljoni eiro), Vācija (429 miljoni eiro), Francija (396 miljoni eiro) un Beļģija (305 miljoni eiro).
"BAR ir nozīmīga finansēšanas iniciatīva, kuras mērķis ir palīdzēt mazināt "Brexit" negatīvo ietekmi uz ES dalībvalstu ekonomiku," teica par šo atzinumu atbildīgais Eiropas Revīzijas palātas loceklis Tonijs Mērfijs. "Mēs uzskatām, ka BAR paredzētajai elastībai nevajadzētu radīt dalībvalstīm nenoteiktību."
Jo īpaši ES revidenti norāda uz BAR struktūru, saskaņā ar kuru dalībvalstīm piešķirtā priekšfinansējuma līmenis būtu neparasti augsts un tām nebūtu pienākuma sniegt Eiropas Komisijai detalizētu informāciju par finansējamiem pasākumiem. Lai gan tas ļautu ātri reaģēt uz ārkārtas situāciju, Komisija neizvērtētu šo pasākumu attiecināmību un piemērotību līdz pat 2023. gada beigām. Revidenti brīdina, ka ierosinātā struktūra un laika grafiks palielina risku, ka tiks izvēlēti neoptimāli un neatbilstīgi pasākumi.
Turklāt priekšlikumā ir noteikts, ka īstenošanas pasākumu attiecināmības periods ilgst no 2020. gada jūlija līdz 2022. gada decembrim. Tomēr revidenti vērš uzmanību uz to, ka Komisija nepamato šāda attiecināmības perioda izvēli un neizvērtē tā piemērotību.
Apvienotā Karaliste 2020. gada 1. februārī izstājās no Eiropas Savienības. Kopš pārejas perioda beigām 2021. gada 1. janvārī ES un Apvienotā Karaliste ir izveidojušas divus atsevišķus tirgus un divas atšķirīgas regulatīvās un tiesiskās telpas. Ir radīti šķēršļi preču un pakalpojumu tirdzniecībai un pārrobežu mobilitātei, atstājot sekas uz abu pušu publisko pārvaldi, uzņēmumiem, iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām. Šajā kontekstā Eiropadome 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmē paziņoja par jauna īpaša instrumenta – "Brexit" korekcijas rezerves – izveidi ar kopējo piešķīrumu piecu miljardu eiro apmērā 2018. gada cenās.
Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu 2020. gada 25. decembrī. Tajā ierosināts aktivizēt BAR divās piešķīruma kārtās: pirmajā kārtā 2021. gadā tiktu piešķirts būtisks priekšfinansējums četru miljardu eiro apmērā, savukārt otrajā kārtā 2024. gadā tiktu piešķirta atlikusī summa viena miljarda eiro apmērā, lai segtu visus attiecināmos izdevumus, kas pārsniedz summu, kura izmaksāta kā priekšfinansējums. Saskaņā ar Komisijas priekšlikuma juridisko pamatu apspriešanās ar ERP ir obligāta, un tādēļ gan Eiropas Parlaments, gan Padome lūdza ERP sniegt atzinumu.
