Jaunajā regulā, par kuru jau ir panākta vienošanās ar Eiropas Savienības (ES) valstu ministriem, noteikts, ka līdz 2022. gada 1. novembrim gāzes krātuvēm jābūt uzpildītām vismaz 80 % apmērā, taču dalībvalstīm un operatoriem būtu jācenšas sasniegt 85 %. Savukārt turpmākajos gados gāzes krātuvju uzpildes mērķis būs 90 %, lai pasargātu eiropiešus no iespējamiem piegādes pārtraukumiem. Regulā uzsvērts, ka ES valstīm ir jādažādo gāzes piegādes avoti un jāveicina energoefektivitātes pasākumi.
Regulas tekstu apstiprināja ceturtdien, 490 deputātiem balsojot par, 47 deputātiem — pret un 55 deputātiem atturoties. Lai regula varētu stāties spēkā un to varētu publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir jāsaņem ES Padomes oficiāls apstiprinājums.
Saskaņā ar regulu gāzes krātuves kļūs par kritisku infrastruktūru. Visiem uzglabāšanas operatoriem būs jāveic jauna obligāta sertifikācija, lai novērstu ārējas iejaukšanās risku. Operatoriem, kuri šo sertifikāciju nenodrošinās, būs jāatsakās no īpašumtiesībām vai kontroles pār ES gāzes krātuvēm.
Līdz 2022. gada augustam Eiropas Komisija izdos norādījumus par to, kā ES valstis var kopīgi iepirkt gāzi. Kopīgo iepirkumu brīvprātīgi varēs īstenot divas vai vairākas dalībvalstis.
"Ārkārtējās situācijās ir jārīkojas īpaši ātri un efektīvi, un tas mums ir izdevies," teica EP deputāts Ježijs Buzeks (PPE, Polija), kurš vada Parlamenta sarunu grupu. "Kopš 2010. gada Parlaments ir centies panākt kopīgu ES gāzes iepirkumu. Mums izdevās jaunajā regulā iekļaut dabasgāzes kopīga iepirkuma mehānismu. Es ticu, ka dalībvalstis ar Eiropas Komisijas atbalstu maksimāli izmantos šo iespēju, lai apvienotu savu pirktspēju, iegādājoties gāzi pasaules enerģijas tirgū. Pandēmija apliecināja, ka esam stiprāki, ja esam vienoti. Turpināsim darboties tādā pašā garā."
"Mēs esam sekmīgi risinājuši šo situāciju un nodrošinājuši, ka nākamziem Eiropas iedzīvotājiem būs pietiekami daudz gāzes un viņi būs aizsargāti no tiem, kas vēlas izmantot energoapgādi kā ieroci," sacīja ziņotājs un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Kristians Bušojs (PPE, Rumānija). "Mēs vērsīsimies pret operatoriem, kuri apdraud mūsu piegādes drošību. Lai to paveiktu, mums palīdzēs sertifikācijas process, kas nodrošinās, ka kritiskā uzglabāšanas infrastruktūra nav tādu operatoru rokās, kuri rada risku," viņš piebilda.