Pēdējās divas desmitgades Spānijas valsts televīzija "RTVE" un tās privātā kapitāla konkurenti "Mediaset España" un "Atresmedia" ir cīnījušies par skatītāju laiku, piedāvājot spēļu šovus, sporta pārraides, komēdijas, rīta šovus utt. Tomēr tagad, kā tādā meksikāņu ziepju operā, uzņēmumi ir nolēmuši mesties uz vienu roku, šovasar skatītājiem piedāvājot "LovesTV", 18 kanālu kopīgu platformu. Tajā ir pieeja visu triju uzņēmumu radītajam saturam.
Pēc līdzīga scenārija darbība notiek viscaur Eiropā, seni konkurenti Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā "norok kara cirvjus", lai veidotu kopīgas programmas vai piedāvātu tās "online" režīmā. Iemesls ir vienkāršs – aizokeāna jaunatnācēji. "Netflix" šogad ir divkāršojis savu Eiropas programmu budžetu līdz vienam miljardam ASV dolāru, arī "Amazon" drīzumā būs vismaz ducis oriģinālseriālu no Eiropas, 2014. gadā bija tikai viens. "Home Box Office" palielina savu ne-ASV piedāvājumu par 40% līdz 250 stundām šovu. Šie jaunpienācēji var stimulēt skatītāju aiziešanu uz daudz ērtākajām interneta platformām, un Eiropas tradicionāliem medijiem ir grūtības atrast atbildes uz šiem izaicinājumiem. "Patērētājiem vairs nerūp, kur tie skatās saturu. Kāpēc gan mums vajag novilkt striktu līniju starp lineāru un nelināru, "online" un "offline" platformu?" jautā "RTL Group" vadītājs Berts Habets. "RTL Group" ir izveidojis straumēšanas vietnes Francijā, Vācijā un vēl četrās valstīs.
Problēma dažādībā
Modelis, kuram seko eiropieši, atgādina "Hulu", ASV straumēšanas servisu, kas pieder savstarpējiem konkurentiem – "Comcast", "Time Warner", "21st Century Fox" un "Walt Disney". Kopš platformas palaišanas 2007. gadā "Hulu" abonentu skaits ir izaudzis līdz 20 miljoniem, kas maksā 8-40 ASV dolārus mēnesī. Tāpat arī ASV televīzijas tīkli ir izveidojuši vietnes, lai saglabātu Amerikas 120 miljonu mājsaimniecību auditoriju, kā arī to reklāmas naudu, ko šis skatītāju daudzums nozīmē. Eiropas kompānijas teic, ka tās var izveidot vienkāršu video platformu, lai skatītāju "neklikšķinātu prom".
Uzbūvēt "Hulu" Eiropā, ar tās daudzajām valodām un atšķirīgo likumdošanu, tomēr būs sarežģītāk nekā ASV. Izrādīšanas tiesības lielai daļai šovu tiek pārdotas konkrētai valstij, līdz ar to ir sarežģīti radīt nevainojamu servisu visam reģionam. Piemēram, Francijā noteikumi par šovu glabāšanu mākoņos ir daudz pielaidīgi nekā Lielbritānijā. Savukārt regulatori Vācijā un Lielbritānijā, atsaucoties uz monopoltiesību ierobežošanu, ir bloķējuši televīziju pūles kooperēties. "Tas nebūs vienkārši izveidot paneiropeisku platformu," vērtē "OC&C Strategy Consultants" partneris Džons Tērners.
Eiropieši apvienojas
Tomēr tas viss nav atturējis televīzijas no mēģinājumiem. Pēdējos mēnešos Vācijas "ProSiebenSat.1" ir licis spēkus kopā ar "Discovery", kam pieder populārais "Eurosport" zīmols, lai radītu servisu vārdā "7TV". Abas kompānijas meklē partnerus arī citās valstīs. Lielbritānijas mediju regulators līdzīgu aliansi ir mudinājis veidoties starp "BBC", "ITV" un "Channel 4".
Amerikāņu kompānijas arī mudina bijušos konkurentus upurēt ekskluzivitāti un dalīties ar izmaksām. "BBC" un "Chanel 4" sadarbojas ar "Hulu" un "AMC Network Entertainment". Sabiedriskās televīzijas Francijā, Vācijā, Itālijā ir vienojušās sadarboties, tā saucamajos, "lielajos šovos", tās teic, ka pievienoties tiek aicinātas arī citas valstis. "Ja mēs apvienosim mūsu resursus, varam būt skaļāki starptautiskajā vidē," teic "France Télévisions" vadītāja Delfīne Ernote.
Pat, daloties ar resursiem, Eiropas televīzijas visdrīzāk zaudēs daļu savu programmu bagātajām amerikāņu kompānijām. Nozares zinātāji lēš, ka "Netflix" iztērēja apmēram septiņus miljonus ASV dolāru par katru "The Crown" sēriju. Tas ir piecas reizes vairāk, ko "ITV" – Lielbritānijas lielākā komerctelevīzija – samaksāja par "Downton Abbey" (kompānija precīzus skaitļus nav publiskojusi). "Ar tik lielu naudu scenāristi un režisori vēlas strādāt starptautiskās kompānijās. Finansējums ir labāks, un viņi tiešām var redzēt savus projektus īstenojamies," teic "EMarketer" analītiķe Karina fon Abramsa.
