Eirozonas finanšu ministri piektdienas sanāksmē Dublinā apstiprināja Kipras glābšanas programmas nosacījumus.
Tāpat ministri vienojās atbalstīt Īrijas un Portugāles starptautisko palīdzības programmu kredītu atmaksas termiņa pagarināšanu par septiņiem gadiem.
Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka eirozonas valstu ministri atzinīgi novērtējuši 25.marta vienošanos starp Kipru un starptautiskajiem aizdevējiem.
Tādējādi Kipras glābšanas programma tagad var tikt iesniegta apstiprināšanai nacionālajos parlamentos.
Iepriekš piektdien atklātībā nonāca informācija, ka Kipra varētu pieprasīt papildu finanšu palīdzību, ņemot vērā to, ka Kipras glābšanai nepieciešamo līdzekļu apjoms ir sasniedzis 23 miljardus eiro iepriekš lēsto 17,5 miljardu eiro vietā.
Kipras amatpersonas gan norādīja, ka Nikosija tā vietā vēlas iegūt finansējumu no Eiropas Komisijas (EK), tostarp subsīdijas infrastruktūras un citiem projektiem, lai atbalstītu grūtībās nonākušo ekonomiku, kas šogad varētu sarukt par 12,5%.
Pagājušajā mēnesī panāktā vienošanās paredzēja, ka Kiprai nepieciešams iegūt septiņus miljardus eiro, lai saņemtu Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu desmit miljardu eiro apmērā.
Taču, ņemot vērā valsts ekonomikas slikto stāvokli, Kiprai tagad būs nepieciešams iegūt vēl papildu sešus miljardus eiro, ko Nikosija plāno nodrošināt ar vēl radikālām un sāpīgākām banku sektora reformām.
Tikmēr Eirogrupa piektdien pavēstīja, ka apstiprinātā glābšanas programma "pilnībā atbilst parametriem un mērķiem," par ko tika panākta vienošanās pagājušajā mēnesī.
Eirogrupa atzinīgi novērtēja valsts centienus "uzlabot trauslo un unikālo situāciju Kipras finanšu sektorā, bet panāktā vienošanās nodrošinās iespēju ekonomikai atgriezties pie ilgtspējības."
Tādējādi starptautiskā aizdevuma pirmo maksājumu Kipra spēs saņemt maijā, piebilda Eirogrupa.
Tikmēr Deiselblūms arī norādīja, ka ministri vēlas pieņemt noteiktu un pozitīvu lēmumu par spiediena mazināšanu attiecībā uz Īriju un Portugāli.
Starptautiskā aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšana Portugālei ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā Konstitucionālās tiesas atzinumu pagājušajā nedēļā, ka virkne normu 2013.gada budžetā ir antikonstitucionāla.
Šis lēmums ievērojami apgrūtina Portugāles valdības pūliņus samazināt budžeta deficītu līdz 5,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā valsts solījusi starptautiskajiem kreditoriem.
Portugāles finanšu ministrs Vitors Gaspars jau cenšas izstrādāt jaunus izmaksu samazināšanas pasākumus, lai aizpildītu budžeta deficītu.
Valdība ceturtdien arī paziņoja, ka nodrošinās garantijas ES partneriem, ka valsts sasniegs budžeta deficīta samazināšanas mērķus.
Sagaidāms, ka galīgais lēmums par Portugāles un Īrijas programmu termiņa pagarināšanu tiks pieņemts piektdien, kad tiksies visu Eiropas Savienības valstu finanšu ministri.
