Eirozonas banku kontroli jau no nākamā gada plāno uzticēt ECB
Foto: Reuters/Scanpix

Eiropas Komisija (EK) trešdien publiskoja piedāvājumu vērienīgajam reformu plānam, kurš paredz turpmāku eirozonas banku finansiālās stabilitātes uzraudzību jau no 2013.gada nodot Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Piedāvājums paredz, ka valstu banku sektora uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā, ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā, tomēr konkrēti lēmumi, kas saistīti ar banku finansiālo stabilitāti, piemēram, to glābšana, jau tiktu pieņemti ECB. EK arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs.

Šī kārtība varētu attiekties uz 6000 eirozonas banku. Tāpat, uzraudzības kārtība nebūtu noslēgta un tai varēs pievienoties arī tās ES valstis, kuras nav eirozonā, piemēram, Latvija. Tam, kāds varētu būt šis pievienošanās process un tā nosacījumi, vēl konkrētos dokumentos un regulās nav atrunāts.

Savā paziņojumā EK aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012.gada beigām pieņemt iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu.

EK iesniegtais tiesību aktu kopums ietver regulu, ar kuru ECB piešķir plašas pilnvaras visu eiro zonas banku uzraudzībai, paredzot mehānismu, kas dod iespēju tam brīvprātīgi pievienoties arī dalībvalstīm ārpus eiro zonas. Tāpat ietverta regula, ar ko pašreizējo EBI regulējumu pieskaņo jaunajai banku uzraudzības sistēmai ar mērķi garantēt, ka EBI lēmumu pieņemšana joprojām ir līdzsvarota un EBI joprojām saglabā vienotā tirgus integritāti. Sagatavots arī paziņojums, kurā izklāstīts Komisijas redzējums par banku savienību un kas aptver vienotu noteikumu kopumu, vienotu uzraudzības mehānismu un turpmākos pasākumus, kuros plānots vienots banku noregulējuma mehānisms.

Plānots arī, ka noteikti uzraudzības pienākumi eiro zonā tiks pārcelti Eiropas līmenī, jo sevišķi tie, kas ir būtiski finansiālās stabilitātes saglabāšanai un banku dzīvotspējas risku konstatēšanai. ECB turpmāk būs atbildīga par tādiem uzdevumiem kā kredītiestāžu darbības atļauju izsniegšana, atbilstības nodrošināšana kapitāla, saistību īpatsvara un likviditātes prasībām un finanšu konglomerātu uzraudzības īstenošana.

Ja banka pārkāpj vai ir risks, ka tā varētu pārkāpt regulatīvās kapitāla prasības, ECB varēs īstenot agrīnas iejaukšanās pasākumus, nosakot prasību bankām stāvokli uzlabot. Plānots, ka ECB sadarbosies ar EBI Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā. EBI uzdevumi būs līdzīgi kā šobrīd: tā turpinās darbu pie visām 27 dalībvalstīm piemērojama vienota noteikumu kopuma izstrādes un nodrošinās, ka uzraudzības prakse ir saskaņota visa Savienībā.

Attiecībā uz pārrobežu bankām, kas darbojas gan dalībvalstīs, kas iesaistījušās vienotā uzraudzības mehānismā, gan ārpus tām, turpinās darboties jau esošās izcelsmes un uzņēmējas valsts uzraudzības saskaņošanas procedūras. Tiktāl, ciktāl ECB pārņem uzraudzības pienākumus, tā attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm īstenos gan izcelsmes, gan uzņēmējas valsts iestādes funkcijas.

EK ierosina izveidot vienoto uzraudzības mehānismu līdz 2013.gada 1.janvārim. Lai nodrošinātu sekmīgu pāreju uz jauno mehānismu, ir paredzēts pakāpeniskas ieviešanas periods. Pirmkārt, no 2013.gada 1.janvāra ECB varēs nolemt uzņemties visu uzraudzības atbildību pār visām kredītiestādēm, jo sevišķi tām, kuras ir saņēmušas vai lūgušas publiskā sektora finansējumu. No 2013.gada jūlija ECB uzraudzība attieksies uz visām sistēmiski svarīgajām bankām. Ieviešanas perioda beigas paredzētas 2014.gada 1.janvārī, kad vienotais uzraudzības mehānisms attieksies uz visām bankām.

"Komisija iesniedza priekšlikumus vienotam Eiropas mēroga uzraudzības mehānismam, un tas ir būtisks solis banku savienības izveidē. Šī jaunā sistēma, kuras kodols ir Eiropas Centrālā banka un kurā iesaistītas valstu uzraudzības iestādes, atjaunos uzticību visu banku uzraudzībai eiro zonā. Demokrātiskas pārraudzības nodrošināšanā būtiska nozīme būs Eiropas Parlamentam. Par vienu no galvenajām prioritātēm mums jānosaka līdz nākamā gada sākumam izveidot Eiropas mēroga uzraudzības iestādi. Tas turklāt sagatavos pamatu lēmumiem, lai banku rekapitalizācijai varētu izmantot finansiālā atbalsta mehānismus," sacījis
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.

"Mēs vēlamies pārraut aplamo saiti starp valstīm un to bankām. Turpmāk baņķieru zaudējumi vairs nedrīkstētu kļūt par iedzīvotāju parādu, kas tādējādi liek apšaubīt veselu valstu finansiālo stabilitāti," turpināja Barrozu

Savukārt Iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē norādīja, ka, lai panāktu vienotā tirgus noteikumu konsekventu piemērošanu, banku uzraudzībai jākļūst efektīvākai visās Eiropas valstīs.

"Tas būs ECB pienākums – garantēt, ka eiro zonas bankas ievēro pareizu finanšu praksi. Mūsu galīgais mērķis ir banku glābšanai vairs neizmantot nodokļu maksātāju naudu. Mēs esam iesnieguši priekšlikumu mehānismam, kurš paredz nodalīt ECB uzraudzības pienākumus no monetārās politikas un kurā noteikts, ka ECB par uzraudzības lēmumiem atbild Eiropas Parlamentam," sacīja Barnjē.

Komisāra Andra Piebalga komentārs:

Jau vēstīts, ka ES valstu līderi samitā jūnija beigās vienojās par banku savienības izveidi. Tās nolūks ir panākt, ka izmaksas, kas saistītas ar bankrotējušu banku pārstrukturēšanu un noregulēšanu, turpmāk uzņemas banku īpašnieki un kreditori, nevis nodokļu maksātāji. Plāna mērķis ir, lai valstu nodokļu maksātājiem vairs nebūtu jāglābj grūtībās nonākušas kredītiestādes.

Banku savienība darbosies līdzās jaunajam pastāvīgajam eiro zonas glābšanas mehānismam Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM). No ESM līdzekļiem būs iespējams tiešā veidā piešķirt naudu grūtībās nonākušām eiro zonas bankām, lai izvairītos no problēmām un valsts parādu apmēra pieauguma.

Vairāku ES valstu valdības pēc krīzes izcelšanās 2008.gadā ir bijušas spiestas iztērēt nodokļu maksātāju naudu milzīgos apmēros, lai glābtu bankas un novērstu vispārēju sabrukumu finanšu sektorā. Lai nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos, EK norādījusi, ka vēlas lauzt pastāvošo saikni starp bankām un valsts sektoru.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Centrālā banka Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas parādu krīze Žozē Manuels Barrozu
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form