Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi "Apvāršņa Eiropas" galveno darba programmu 2021.–2022. gadam, kur izklāstīti mērķi un specifiskas tematiskās jomas, kas kopā saņems 14,7 miljardu eiro finansējumu, informē EK Pārstāvniecība Latvijā.
Šie ieguldījumi palīdzēs paātrināt "zaļo" un digitālo pārkārtošanos un veicinās ilgtspējīgu tautsaimniecības atlabšanu pēc koronavīrusa pandēmijas un ES noturību turpmākās krīzēs. Tie atbalstīs Eiropas pētniekus ar stipendijām, apmācību un apmaiņām, veidos labāk savienotas un efektīvākas Eiropas inovācijas ekosistēmas un radīs pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras. Tie arī piesaistīs dalībniekus visā Eiropā un no visas pasaules, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas pētniecības telpu.
Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece digitālajam laikmetam gatavas Eiropas jautājumos Margrēte Vestagere skaidro, ka "Apvāršņa Eiropas" darba programma atbalstīs Eiropas pētniekus. "Tā aptvers visu pētniecības un inovācijas ciklu – no laboratorijas līdz tirgum – un saliedēs visas pasaules pētniekus un novatorus, lai tie kopīgiem spēkiem risinātu problēmas, ar kurām saskaramies," viņa piebilda.
Par inovāciju, pētniecību, kultūru, izglītību un jaunatni atbildīgā Komisijas locekle Marija Gabriela uzsver, ka 40 % budžeta atvēlot lielākai Eiropas ilgtspējai, šī "Apvāršņa Eiropas" darba programma Eiropu padarīs "zaļāku" un labāk piemērotu digitālajai pārveidei.
""Apvārsnis Eiropa" tagad ir pilnīgi atvērts uzņēmējdarbībai – tādēļ vēlos mudināt pētniekus un novatorus no visas ES pieteikties un rast risinājumus, kas uzlabos mūsu ikdienu," saka Gabriela.
Vairāk nekā četri no katriem desmit eiro – kopā ap 5,8 miljardiem – tiks ieguldīti pētniecībā un inovācijā, lai palīdzētu ieturēt Eiropas zaļo kursu un izpildīt Savienības apņemšanos līdz 2050. gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo pasaules reģionu. Ar šiem līdzekļiem tiks atbalstīti projekti, kas vairo zinības par klimata pārmaiņām un izstrādā risinājumus, kuri samazinās siltumnīcefekta gāzes un ļaus pielāgoties klimata pārmaiņām. Piemēram, darbības ilgtspējīgā un taisnīgā veidā paātrinās pāreju uz tīru enerģiju un mobilitāti, palīdzēs koriģēt pārtikas sistēmas un atbalstīs aprites ekonomiku un bioekonomiku, uzturēs un uzlabos ogļskābās gāzes dabiskās piesaistītājsistēmas ekosistēmās un palīdzēs pielāgoties klimata pārmaiņām.
Pie galvenajiem pieejamā finansējuma mērķiem ir arī šīs desmitgades pārvēršana par Eiropas digitālo desmitgadi un jaunu digitālo uzņēmumu nākotnes pamatu veidošana, un šajā jomā programma nodrošinās būtisku ieguldījumu pieaugumu. Tā palīdzēs, piemēram, maksimāli izmantot digitālo rīku un datu balstītas pētniecības un inovācijas potenciālu veselības aprūpes, mediju, kultūras mantojuma un saimnieciskās jaunrades, enerģētikas, mobilitātes un pārtikas ražošanas jomā, atbalstot rūpniecības modeļu modernizāciju un veicinot Eiropas vadošo lomu rūpniecībā. 2021.–2022. gadā ar kādiem 4 miljardiem eiro tiks atbalstīta galveno ciparsignālu tehnoloģiju izstrāde.
Visbeidzot, šī darba programma virzīs kopumā ap 1,9 miljardu eiro ieguldīšanu, palīdzot mazināt koronavīrusa pandēmijas izraisīto tiešo saimniecisko un sabiedrisko kaitējumu. Atbilstoši instrumentam NextGenerationEU finansējums palīdzēs veidot koronavīrusu pārdzīvojušu Eiropu, kas būs ne tikai "zaļāka" un digitālāka, bet arī noturīgāka tagadējos un jaunos pārbaudījumos. Tajā aptvertas tēmas, kuru mērķis ir modernizēt veselības aprūpes sistēmas un veicināt pētniecības spējas, it īpaši vakcīnu izstrādē.
ES pētniecības un inovācijas programma "Apvārsnis Eiropa" ar 95,5 miljardiem eiro 2021.–2027. gadam ir "Apvāršņa 2020" turpinājums. Šodien izziņotā "Apvāršņa Eiropas" darba programma ir balstīta uz "Apvāršņa Eiropas" stratēģisko plānu, kas tika pieņemts 2021. gada martā un noteica ES pētniecības un inovācijas prioritātes 2021.–2024. gadam. Lielākā daļa finansējuma tiek piešķirta konkursa kārtā, balstoties uz darba programmās paredzētiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. 2021. gada sākumā ir parādījušās jaunas finansēšanas iespējas: februārī Komisija izsludināja pirmos Eiropas Pētniecības padomes uzaicinājumus saskaņā ar "Apvārsni Eiropu" un martā sāka jaunās Eiropas Inovācijas padomes darbu. Aprīlī tā ātri sagādāja 123 miljonus eiro koronavīrusa variantu pētniecībai un inovācijai.
