Foto: RIA Novosti/Scanpix

Eiropas Komisija (EK) otrdien prezentēja Eiropas tērauda rūpniecībai izstrādātu rīcības plānu, lai palīdzētu šai nozarei pārvarēt aktuālās problēmas un likt pamatus konkurētspējai nākotnē, veicinot inovāciju, palielinot izaugsmi un radot jaunas darba vietas, teikts EK paziņojumā.

Komisija ierosina atbalstīt pieprasījumu pēc Eiropas Savienībā (ES) ražota tērauda gan Eiropas valstīs, gan ārvalstīs, rīkojoties, lai nodrošinātu ES tērauda ražotāju piekļuvi trešo valstu tirgiem taisnīgas tirdzniecības prakses rezultātā.

EK ir arī apņēmusies samazināt nozares izmaksas, tostarp ES regulējuma radītās izmaksas. Inovācija, energoefektivitāte un ilgtspējīgi ražošanas procesi ir īpaši svarīgi attiecībā uz nākamās paaudzes tērauda ražojumiem, kas savukārt ir būtiski nepieciešami citās nozīmīgās Eiropas rūpniecības nozarēs. Rīcības plānā arī paredzēti mērķtiecīgi pasākumi nodarbinātības un restrukturizācijas atbalstam nozarē, nodrošinot, ka augsti kvalificēts darbaspēks paliek strādāt Eiropā.

"Tērauda nozarei Eiropā ir daudzsološa nākotne. Saglabājot svarīgu lomu inovatīvu izstrādājumu ražošanā, kas tradicionāli ir šīs nozares stiprā puse, tā var sasniegt lielāku konkurētspēju pasaules mērogā. Ar tērauda nozares atjaunotnes plānu mēs sūtam skaidru signālu nozarei par tās stratēģisko nozīmīgumu Eiropā un spēju kļūt par izaugsmes virzītājspēku," paziņoja ES rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni.

"Gada laikā mēs redzēsim, vai ierosinātajiem pasākumiem būs paredzētais efekts," viņš piebilda.

AS "Liepājas metalurgs" valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs atzīst, ka tas ir nozares ilgi gaidīts politisks lēmums un tērauda ražotājiem neapšaubāmi laba ziņa. "Tomēr gribu uzsvērt, ka tas ir tikai pirmais solis, jo tā ir stratēģija. Mēs gribam pēc iespējas ātrāk iepazīties ar pasākumu plānu. Septiņi nozares atbalsta virzieni ir ļoti aktuāli arī "Liepājas metalurgam", izņemot inovāciju veicināšanu, jo mums jau ir pati modernākā ražotne," piebilda Terentjevs.

Eiropas tērauda ražošanas nozari vienlaikus ietekmē zemais pieprasījums un pasaulē valdošais ražošanas jaudas pārpalikums, turklāt tā saskaras ar augstām enerģijas cenām un nepieciešamību rast līdzekļus investīcijām, lai pielāgotu ražošanu videi nekaitīgas ekonomikas prasībām, ražojot novatoriskus izstrādājumus ilgtspējīgā veidā.

Pieprasījums pēc tērauda Eiropā patlaban ir par 27% zemāks nekā pirms krīzes. No 2007. līdz 2011.gadam nodarbinātība šajā nozarē samazinājās par 10%. Neraugoties uz to, ES joprojām ir otrā lielākā tērauda ražotāja pasaulē ar ražošanas apjomu vairāk nekā 177 miljoni tonnu tērauda gadā, nodarbinot vairāk nekā 360 000 cilvēku.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem paredzams, ka līdz 2025.gadam pasaules pieprasījums pēc tērauda pieaugs līdz 2,3 miljardiem tonnu.

EK ierosina nodrošināt atbilstoša tiesiskā regulējuma ieviešanu. Paredzēts līdz 2013.gada beigām izvērtēt tērauda rūpniecības kopējo regulatīvo slogu, kas rodas no dažādām politikas jomām, un tā ietekmi uz nozares konkurētspēju.

Paredzēts veicināt prasmju attīstības pasākumus un pasākumus, kas paredzēti jauniešu nodarbinātības uzlabošanai šajā nozarē, lai stimulētu nozares konkurētspēju, kā arī paredzēts pētīt iespējas attiecīgo ES fondu izmantošanai, lai palīdzētu strādājošiem atrast citu darbu ražošanas vietu slēgšanas gadījumos.

Ir paredzēti mērķtiecīgi pasākumi, kas veicinātu pieprasījumu autobūves un ilgtspējīgas būvniecības nozarēs.

Plānots uzlabot piekļuvi ārvalstu tirgiem un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai atbalstītu ES tērauda eksportu, apkarotu negodīgu praksi un nodrošinātu piekļuvi būtiskām izejvielām. Metāllūžņu tirgi tiks pārraudzīti, lai uzlabotu apgādes stabilitāti ES tērauda ražotājiem, kas izmanto metāllūžņus kā izejvielas.

Tāpat plānota iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana un energoapgādes dažādošana, kā arī lielāka energoefektivitāte, kas ļautu pazemināt izmaksas.

EK arī norāda, ka ES 2030.gada klimata pārmaiņu politikas satvaram būs svarīga nozīme, lai nodrošinātu nozares konkurētspēju, jo notiks sarunas par saistošu starptautisku vienošanos attiecībā uz klimata pārmaiņām.

EK arī apņemas veicināt videi nekaitīgas tehnoloģijas ar jaunu tērauda veidu izstrādes starpniecību un novatorisku pētniecību un attīstību.

Komisija ierosina oficiāli izveidot augsta līmeņa grupu, kas pārraudzīs šā plāna īstenošanu. Komisija izvērtēs progresu, kas panākts 12 mēnešu laikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!