EK prognoze: Eiropas ekonomikā tuvākajos gados izaugsmes nebūs

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā informē, ka saskaņā ar Komisijas prognozi līdzās lēnai izaugsmei ES netiek paredzēti jūtami uzlabojumi darbaspēka tirgos, un bezdarbs varētu palikt pašreizējā augstajā līmenī — apmēram 9,5 %. Latvijai tiek prognozēta bezdarba līmeņa samazināšanās no 16,1% šogad līdz 13,5% 2013.gadā.

Inflācija ES nākamajos ceturkšņos atkal būs mazāka par 2% (prognoze Latvijai – 2,4% nākamgad un 2% 2013.gadā). Paredzams, ka pastiprināsies fiskālā konsolidācija un vidējais valsts budžeta deficīts līdz 2013. gadam samazināsies līdz mazliet vairāk par 3% (Latvijā – 3,2%; konsolidācijas pasākumi 2012.gadam prognozē vēl nav ņemti vērā).

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un monetārajos jautājumos Olli Rēns norāda, ka "izaugsme Eiropā ir mitējusies, un ir jaunas recesijas briesmas". "Lai gan darbavietu skaits dažās dalībvalstīs palielinās, Eiropas Savienībā kopumā nav paredzams, ka bezdarba situācija pa īstam uzlabosies. Lai atsāktos izaugsme un darbavietu radīšana, ir jāatjauno ticība fiskālajai ilgtspējai un finanšu sistēmai un jāpaātrina reformas, kas vairotu Eiropas izaugsmes potenciālu. Gandrīz visi ir vienisprātis, ka nepieciešama politiska rīcība. Šobrīd mums ir vajadzīga nelokāma rīcības īstenošana. Es pats apņemos no pašas pirmās dienas izmantot jaunos ekonomikas vadības noteikumus," sacījis Rēns.

Komisija atzīst, ka pašlaik ekonomikas atlabšana ir apstājusies un šajā un nākamajos ceturkšņos ir paredzama IKP stagnācija. "Kopš vasaras prognozes kļuvušas pesimistiskas. Valsts parāda krīze eirozonas dalībvalstīs vēršas plašumā, ieguldītāju redzeslokā nonāk parāda ilgtspēja attīstītākajās ekonomikas kopienās ārpus ES, un pasaules ekonomika zaudē apgriezienus," teikts EK paziņojumā.

Komisija prognozē, ka uzņēmumi atliks vai atcels ieguldījumus, jo izaugsmes perspektīva uz pieaugušās nenoteiktības fona ir kļuvusi drūmāka. Tāpat, Komisijas ieskatā, var prognozēt, ka mājsaimniecību patēriņš kļūs piesardzīgāks un dažās dalībvalstīs arī turpināsies augstā parāda mazināšanas darbs. Turklāt paredzams, ka bankas ierobežos aizdevumus, tādējādi vēl vairāk iegrožojot ieguldījumus un patēriņu. "Neatliekamāka ir kļuvusi fiskālā konsolidācija, jo bažas par ilgtspēju ir saasinājušās un pārsviedušās arī valstīm, kuras līdz šim nav skartas," norāda EK.

Komisija atzīst, ka "tautsaimniecības vājināšanās, publisko finanšu trauslums un finanšu nozares ievainojamība savstarpēji ietekmē cits citu kā apburtā lokā". "Ticība un izaugsme atgriezīsies tikai tad, kad šī negatīvā mijiedarbība tiks pārtraukta," uzsver EK.

Tomēr EK prognozē, ka kopumā pēdējos mēnešos pieņemtie politikas pasākumi nākamā gada vidū efektīvi mazinās nenoteiktību, kas saistās ar valsts parādu un finanšu tirgus krīzi, un rezultātā pakāpeniski atsāksies aizkavētie ieguldījumi un patēriņš. IKP ikgadējais pieaugums 2012.gadā ir paredzams 0,6% Eiropas Savienībā un 0,5% eirozonā. 2013.gadā ir paredzams pieticīgs pieaugums: 1,5% Eiropas Savienībā un 1,3% eirozonā. No paredzamā palēninājuma neizvairīsies neviena dalībvalstu grupa, taču saglabāsies izaugsmes tempa atšķirības, uzskata EK.

Komisija arī prognozē, ka nodarbinātības izaugsme 2012. gadā mitēsies. "Ar IKP pieauguma gaidāmo atsākšanos nākamā gada otrajā pusē nebūs gana, lai jūtami uzlabotos darba tirgus rādītāji. Nav paredzams, ka prognozes periodā bezdarbs mazināsies. Stāvoklis dalībvalstu darbaspēka tirgos joprojām būtiski atšķiras," norāda EK.

Komisijas paziņojumā atzīts, ka 2011.gadā iezīmējas pāreja no publisko finanšu sistēmas stabilizācijas uz konsolidāciju. Budžeta deficīta rezultāti 2011.gadā pašlaik tiek vērtēti kā 4,7% no IKP Eiropas Savienībā un 4,1% eirozonā. Nākamajam gadam tiek prognozēts deficīts 3,9% Eiropas Savienībā un 3,4% eirozonā. Taču prognozē nav ņemti vērā tālākas konsolidācijas pasākumi, kas ir paredzami, bet vēl nav akceptēti, uzsver Komisija, norādot: "Formālais pieņēmums, ka politika nemainīsies, varētu prognozi ietekmēt vairāk nekā parasti."

Saskaņā ar šo pieņēmumu kopējā parāda un IKP attiecība ES 2012.gadā sasniegs maksimumu 85% un stabilizēsies 2013. gadā.Gaidāms, ka eirozonā prognozes periodā parāda attiecība turpinās mazliet palielināties un 2012.gadā sasniegs 90%.

Komisijas prognozē norādīts, ka 2011.gadā galvenais inflācijas dzinulis ir bijušas enerģijas cenas. Tā kā paredzams, ka tās pakāpeniski kritīsies, kopējai inflācijai 2012.gadā atkal jābūt zem 2%, uzskata EK. Ekonomikas aktivitātes atslābuma dēļ nebūs jūtama cenu spiediena, bet algas pieaugs tikai mazliet.

Komisija atzīst, ka, ņemot vērā saskaņā ar bāzes scenāriju gaidāmo niecīgo IKP pieaugumu, "recesijas briesmas ir ievērojamas". "Galvenās bažas rada valsts parāds, finanšu industrija un pasaules tirdzniecība. Ir iespējama mijiedarbība ar negatīvu dinamiku: izaugsmes palēninājums ietekmē publiskā sektora debitorus, bet to vājums iespaido finanšu industrijas stabilitāti," pausts EK prognozē.

Taču Komisija arī pieļauj, ka "ticība varētu atgriezties agrāk, nekā patlaban tiek pieņemts, un atraisīt ieguldījumu un privātā patēriņa straujākas atlabšanas potenciālu". "Pieaugums pasaulē varētu izrādīties elastīgāks nekā prognozēts bāzes scenārijā, un tas atbalstītu ES neto eksportu. Visbeidzot, lielāks patēriņa cenu kritums varētu vairot reālos ienākumus un patēriņu," teikts prognozē.
EK arī uzskata, ka "inflācijas perspektīvas risks kopumā šķiet līdzsvarots".

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienība un jo īpaši eirozona pašlaik pārdzīvo parādu krīzi, kuras pirmās iezīmes parādījās aptuveni pirms diviem gadiem. Krīze sākās ar atsevišķu dalībvalstu parādiem, bet vēlāk sāka apdraudēt visu eiro zonu. Vislielākajās grūtībās pašlaik nonākusi Grieķija un Itālija, kas atrodas uz bankrota sliekšņa, taču problēmas bija arī Portugālei, Spānijai un citām valstīm.

Eiro zonas samitā Briselē oktobra beigās tika saskaņots plāns eiro zonas parādu krīzes atrisināšanai, kas paredz stingrāku eiro zonas fiskālo disciplīnu, eiro zonas glābšanas fonda palielināšanu, banku piekrišanu daļas Grieķijas valsts parāda norakstīšanai un Eiropas banku rekapitalizāciju.