"Agrīna fiskālo politiku pārbaude palīdzētu veidot kopīgu Eiropas Savienības (ES) un eirozonas fiskālo nostāju," norādīja EK.
Pēc finanšu ministra Einara Repšes (JL) domām, šāds priekšlikums varētu uzlabot kopējo Eiropas Savienības dalībvalstu fiskālo disciplīnu un tas valstīm nāktu par labu, jo arī eksperti jau iepriekš ir norādījuši, ka ES ir kopēja monetārā politika, bet nav kopējas fiskālās disciplīnas, informēja ministra pārstāvis Aleksis Jarockis.
Tomēr no otras puses jautājums ir par nacionālas valsts neatkarību. Jebkurā gadījumā šo jautājumu tālāk izskatīs ES finanšu ministri, kuri jau pārstāvēs valstu valdību oficiālo pozīciju. Arī Latvijas pozīciju apstiprinās valdība, tāpēc tas jau nav Finanšu ministrijas, bet Ministru kabineta kompetences jautājums, norādījis Repše.
ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns pavēstīja, ka plāns attiecas uz visu ES, taču šis konkrētais ierosinājums gan vairāk paredzēts eirozonas valstīm.
Arī komisāra preses pārstāvis apstiprināja, ka šis plāns tiktu īstenots visās 27 ES dalībvalstīs.
Šis ierosinājums paredzēts kā daļa no pasākumu kopuma, lai izveidotu Eiropas mēroga uzraudzības režīmu, kas ierobežotu valstu pieaugošās parādsaistības, kuras apdraud reģiona finanšu stabilitāti un ekonomikas atveseļošanos.
Tomēr Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts apšauba šādu ierosinājumu, sakot, ka nav nekāda pamata uzraudzīt tādas valstis ar stabilu finanšu stāvokli kā Zviedrija.
"Zviedrija respektē noteikumus, un tas nav godīgi, ja pret mums izturas tāpat kā pret tiem, kas tos pārkāpj," uzsvēra Reinfelts.
Arī Vācija iepriekš paudusi satraukumu par šādu plānu, valsts Finanšu ministrijas valsts sekretāram Jergam Asmusenam brīdinot, ka jebkurai jaunai sistēmai nevajadzētu apdraudēt "valstu priviliģētos budžeta jautājumus".
Citu izmaiņu starpā trešdien arī ierosināts, ka eirozonas valstīm, kuras atkārtoti pārkāpj ES noteikumus par budžeta deficīta un parādsaistību apjomu, varētu tikt iesaldētas subsīdijas un finansiālā palīdzība.