Foto: Eiropas Komisija/ Etienne Ansotte

Baltijas valstis un Polija elektrotīklu sinhronizācijas otrās fāzes galveno projektu realizācijai saņems maksimālo iespējamo līdzfinansējumu 75% apmērā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF). CEF koordinācijas komiteja nolēmusi piešķirt 720 miljonus eiro, kas ir 75% līdzfinansējums, steidzamiem elektrotīklu sinhronizācijas projektiem, t.i. sinhrono kompensatoru uzstādīšanai Baltijā, Polijas elektrotīklu modernizācijai, kā arī jūras kabeļa "Harmony Link" no Lietuvas uz Poliju būvniecībai, informē "Augstsprieguma tīkls".

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena norāda, ka pagājušajā naktī no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta tika piešķirti 720 miljoni eiro, lai savienotu Baltijas enerģētikas tīklu ar pārējo Eiropu. Šis projekts ir nozīmīgs sasniegums Baltijas enerģijas tirgus izolētības izbeigšanā. Tas samazinās reģiona pārāk lielo atkarību un pārmērīgu paļaušanos uz vienu enerģijas importa avotu, pilnībā saskaņoti savienojot to ar pārējo Eiropas Savienību. Tas ir vērsts arī uz nākotni. Jaunais jūras energotīkls piegādās elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem visām Baltijas jūras valstīm.

"Eiropas Komisijas lēmums piešķirt vairāk nekā 700 miljonus eiro Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropas Savienības elektrotīkliem ļaus sekmīgi turpināt reģionam nozīmīgo projektu," uzsver Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, norādot uz sinhronizācijas projekta nozīmīgumu Latvijas un visa reģiona drošībai, kā arī energoresursu neatkarībai no Krievijas.

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Varis Boks uzskata, ka kopā ar Baltijas un Polijas kolēģiem ir sasniegts maksimālais rezultāts. Šis projekts ir svarīgs ne tikai reģionālā Baltijas mērogā, bet arī visai ES kopumā. Turklāt, ieguldot Eiropas līdzekļus tīkla sakārtošanā, AST izvairīsies no investīcijām, kas nākotnē būtu jāveic no pašu līdzekļiem un varētu atsaukties uz pārvades tarifiem.

CEF līdzfinansējuma saņemšana ir viens no priekšnosacījumiem, lai Baltijas valstis izpildītu apņemšanos 2025. gadā atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem un uzsāktu sinhronu darbu ar Eiropas tīkliem caur Poliju. Kopumā četri pārvaldes sistēmas operatori – Polijas "PSE", Lietuvas "Litgrid", Igaunijas "Elering" un Latvijas AST saņēma aptuveni trīs ceturtdaļas šā gada kopējā CEF budžeta enerģētikas projektiem, kas ir 998,3 miljoni eiro. Tādējādi kopā ar sinhronizācijas projekta pirmās fāzes CEF līdzfinansējumu 324 miljonu eiro apmērā Eiropas atbalsts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ir jau pārsniedzis vienu miljardu eiro, kas ir rekordliels atbalsts vienam projektam arī Eiropas mērogā.

Kopumā sinhronizācijas projekta otrā posma izmaksas tiek lēstas ap 1,2 miljardiem eiro, no kuriem Polijā plānots ieguldīt 521 miljonu eiro, Lietuvā – 462 miljonus, Latvijā – 100, bet Igaunijā – 111 miljonus eiro. Pieteikumu pārējo sinhronizācijas projekta otrā posma aktivitāšu atbalstam CEF plānots iesniegt nākamgad.

Avots: "Augstsprieguma tīkls"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!