Foto: Pexels
Zaļais kurss un centieni glābt pasauli no klimata katastrofas turpina radīt dažādas jaunas finanšu iespējas, taču rodas arī riski, piemēram, CO2 tirgus šogad nonāca Eiropas Savienības (ES) uzraugu uzmanības centrā, jo, kā apgalvoja dalībvalstis un daži eksperti, spekulanti tajā bija radījuši mākslīgu cenu kāpumu. Taču tas nebūt nav vienīgais peļņas veids – aizvien populārāk kļūst zemes īpašniekiem tirgot savas zemes absorbētā CO2 daudzuma kvotas. Nule šāds uzņēmums sācis darboties arī Baltijā.

Taču tas nebūt nav vienīgais peļņas veids – aizvien populārāk kļūst zemes īpašniekiem tirgot savas zemes absorbētā CO2 daudzuma kvotas. Nule šāds uzņēmums sācis darboties arī Baltijā.

Klimata pārmaiņas no tēmas, kas tiek apsvērta zinātnieku un "zaļo" aprindās, nu kļuvušas par tematu pasaules līderu sanāksmēs, to mazināšanu ietverot miljardu vērtu kompāniju plānos. Teju neviens vairs neapstrīd, ka šīs pārmaiņas ir īstas un ka steigšus ir jārīkojas, lai izvairītos no pilnīgas katastrofas. Viens no stūrakmeņiem ir globālo CO2 izmešu samazināšana. Tā veicināšanai 90. gadu izskaņā un 2000. gadu sākumā tika ieviesta iespēja tirgoties ar kvotām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!