Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumus nodokļu sistēmas un finanšu noziegumu apkarošanas reformai, tostarp aicinot izveidot Eiropas Savienības (ES) finanšu policiju. Tādējādi EP dod signālu dalībvalstīm aktīvāk cīnīties ar nodokļu nemaksātājiem un apkarot finanšu noziegumus, portāls "Delfi" uzzināja EP Strasbūrā.
EP Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašās komitejas (TAX3) ziņojumu EP apstiprināja ar 505 balsīm "par", 63 "pret" un 87 deputātiem atturoties.
EP deputāts, viens no ziņojuma līdzautoriem, Jepe Kofods (S&D, Dānija) debatēs pirms balsojuma uzsvēra, ka darbs pie ziņojuma bijis ilgs – viens no apjomīgajiem, ko veicis šis parlaments. "Nodokļu apiešana Eiropas Savienībai izmaksā ap vienu triljonu eiro gada, tas nozīmē ap 2000 eiro katram ES pilsonim. Tā ir nauda, ko varētu ieguldīt slimnīcas, izglītībā," situāciju raksturoja parlamentārietis, slavējot ziņojumu un tajā iekļautos priekšlikumus.
Savukārt par nodokļu jautājumiem atbildīgais Eiropas Komisijas (EK) komisārs Pjērs Moskoviči, debatēs uzrunājot parlamentāriešus, uzteica ES institūciju sadarbību, sakot, ka tās "kļuvušas par labiem sabiedrotajiem cīņā par nodokļu taisnīgumu".
Kā informē EP, pēc gadu ilga darba īpašā komiteja sagatavojusi 70 lappušu plašu ziņojumu, kurā aicina dalībvalstis uzlabot sadarbību visās ar nodokļiem un finansēm saistītajās jomās un pieņemt jaunus noteikumus. Ziņojumā EK aicināta nekavējoties izstrādāt priekšlikumus ES finanšu policijas izveidei. Tāpat norādīts, ka nepieciešams izveidot ES līmeņa naudas atmazgāšanas uzraudzības iestādi, savukārt ANO ietvaros – izveidot globālu nodokļu iestādi.
Ziņojumā septiņas ES valstis – Beļģija, Kipra, Ungārija, Īrija, Luksemburga, Malta un Nīderlande – ierindotas pie potenciālām "nodokļu oāzēm", proti, to valstu starpā, kur vērojamas "nodokļu oāžu" pazīmes. EP deputāti ziņojumā arīdzan pauduši nožēlu, ka tādas bankas kā ''Swedbank AB'' un ''Danske Bank'' iesaistītas Krievijas naudas atmazgāšanā.
Ziņojumā ES valstis aicinātas izbeigt tā sauktās ''zelta vīzu" programmas. "Zelta vīzu sistēmai nav priekšrocību, tādēļ aicinām aizliegt zelta vīzas vai citas līdzīga veida sistēmas," debatēs pirms balsojuma pauda ziņojuma līdzautors Ludeks Nīdermaijers (EPP, Čehija).
Tāpat debatēs pirms balsojuma vairākkārt izskanēja nosodījums dalībvalstīm, kuras bloķē nodokļu jomas sakārtošanas iniciatīvas. "Kamēr dalībvalstis bloķēs šāda veida idejas, mēs nevarēsim iet uz priekšu,'' debatēs pauda deputāts Verners Langens (EPP, Vācija), piebilstot, ka nepieciešams skaidri nosaukt un vērsties pret visām "nodokļu oāzēm", tostarp tām, kas atrodas ES.
Uz dalībvalstu nevēlēšanos ieviest parlamenta piedāvātās reformas norādīja arī deputāte Evelīna Rēgnere (S&D, Austrija): "Ja dalībvalstis īstenotu to, ko mēs šeit liekam priekšā, mēs piedzīvotu reālu revolūciju nodokļu jomā." Viņa mudināja atcelt vienprātības principu jautājumos par nodokļiem, proti, principu, ka grozījumiem nodokļus regulējošā likumdošanā nepieciešama visu dalībvalstu piekrišana, jo "vienmēr kāds kaut ko nobloķē".
Tā kā otrdien pieņemtais dokuments ir nenormatīvā rezolūcija – tai nav likuma spēka un tā kalpo vien kā politisks signāls ES dalībvalstīm.
"Dalībvalstis šobrīd nedara pietiekami. Padome atkal un atkal nevēlas risināt nodokļu jautājumus. Ir skaidrs, ka no ES institūciju viedokļa tieši Padome ir vājais punkts,'' debatēs teica parlamentārietis, TAX3 komitejas vadītājs Petrs Ježeks (ALDE, Čehija), ''svarīgi, lai arī Padomē šie jaut tiek atrisināti, panākts labs risinājums, citādi neko nepanāksim".
"Eiropa un nodokļu politika ir kā pustukša pudele," preses konferencē pēc balsojuma parlamentā teica Nīdermaijers, "redzam daudz veiksmīgu iniciatīvu un otrā pusē redzam tik pat daudz tādu, ko dalībvalstis bloķē''. Viņš uzsvēra, ka svarīgākais elements veiksmīgai cīņai pret krāpšanos ar nodokļu nomaksu, ir dalībvalstu vēlme patiešām uzlabot situāciju.
Ziņojumā arīdzan norādīts, ka pētnieciskajiem žurnālistiem un trauksmes cēlājiem nepieciešama labāka aizsardzība.
"Vajag panākt, ka cilvēkiem, kuri vēlas atmazgāt naudu, ES nav īstā vietā," preses konferencē rezumēja Nīdermaijers, piebilstot, ka darbs ar šiem jautājumiem noteikti jāturpina arī nākamajā EP sasaukumā.
Kā atgādina EP, īpašā komiteja tika izveidota 2018. gada martā, reaģējot uz pēdējo gadu laikā atklātībā nonākušo informāciju par pārkāpumiem nodokļu nomaksas jomā. Komitejas pārstāvji uzklausīja finanšu ministrus un ES komisārus, kā arī devās vairākās vizītēs, tostarp uz Latviju.
Piedalies vadošo Eiropas mediju organizētajā projektā "Eiropa runā"! Eiropas lielo informācijas burbuļu saplēšana, kurā iespējams piedalīties arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam!
Aizpildi anketu!
