Foto: AP/Scanpix
Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Martins Šulcs otrdien negaidīti nolēmis pārcelt plenārsesijas balsojumu par EP ieteikumiem Eiropas Savienības (ES) un ASV sarunām par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP).

Kā portālu "Delfi" informēja EP, lēmumu pieņēmis priekšsēdētājs Martins Šulcs. Saskaņā ar EP Reglamenta 175.punktu viņš nolēmis nosūtīt 116 plenārsesijā iesniegtos grozījumus atpakaļ izskatīšanai EP Tirdzniecības komitejā, un komitejas balsojumam par to, vai par šiem grozījumiem vajadzētu balsot arī plenārsesijā.

Šāds Šulca lēmums ir pārsteigums, jo iepriekš publiskā un neoficālā informācija liecināja, ka EP politiskās grupas par svarīgākajiem jautājumiem jau ir vienojušās, un palicis precizēt vairs tikai detaļas.

Ārzemju mediju informācija liecina, ka sociālistu bloks, kuru pārstāv arī Šulcs, nav spējis politiskās grupas iekšienē vienoties par punktu, kurā minēts, ka no TTIP līguma pilnībā jāizslēdz jaunā iniciatīva par mehānismu konfliktu risināšanai, kas radušies valdībām ar investoriem. Nespēdami vienoties, sociālisti panākuši balsojuma pārlikšanu. Tāpat sociālisti pēdējo nedēļu laikā spraigi diskutējuši ar lielāko EP politisko grupu ETP, abām partiju grupām nespējot panākt vienprātību par līguma izveidi.

Lai gan atliktais balsojums būtiski nemaina TTIP pieņemšanas gaitu un turpmākos plānus, tas skaidri parāda, ka process ir ārkārtīgi sarežģīts, un Eiropā nevalda konsensus par to, kā vajadzētu izvērst tirdzniecības sadarbību ar ASV. 

EP deputāts no Belģijas Gijs Verhofštats (ALDE/liberāļi) publiski kritizējis Šulca lēmumu, iesakot viņiem pašiem savā politiskajā grupā izveidot kontroles mehānismu. Viņš arī žurnālistiem norādīja, ka šāda veida atgadījumi grauj EP reputāciju.

Jau ziņots, ka pētījumu prognozes par TTIP potenciālo pienesumu ES ekonomikai ir pretrunīgas un tā reālo izdevīgumu pagaidām vēl grūti novērtēt, uzsvēruši EP deputāti.

Šī iemesla dēļ viņi pieprasa pārredzamas sarunas un uzdevuši Eiropas Komisijas (EK) sarunu risinātājiem panākt "ambiciozu", bet "līdzsvarotu" darījumu, no kura ieguvējas ir visas ES dalībvalstis.

Tam, kā uzskata deputāti, jāveicina efektīvas un konkurenci veicinošas ekonomikas vides izveide, novēršot tirdzniecības šķēršļus. Turklāt vienlaikus jāgarantē augsta līmeņa aizsardzība ES patērētājiem, viņu datiem, veselībai un drošībai un nedrīkst pieļaut iespēju, ka varētu notikt sociālais, fiskālais un vides dempings.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!