Eiropas Parlaments (EP) pieprasa visām Eiropas Savienības (ES) valstīm līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālām, bet būtisku emisijas samazinājumu panākt jau līdz 2030. un 2040. gadam, informē EP Preses dienests.
Trešdien EP pieņēma savu nostāju sarunām par ES Klimata aktu, 392 deputātiem balsojot par, 161 – pret un 142 deputātiem atturoties.
Ar šo jauno tiesību aktu politiskie solījumi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti Eiropas Savienībā kļūs juridiski saistoši. Tas arī sniegs Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem juridisko noteiktību un informāciju, kas tiem vajadzīga, lai gatavotos pārmaiņām.EP deputāti uzstāj, ka gan ES kopumā, gan katrai tās dalībvalstij līdz 2050. gadam jākļūst klimatneitrālām, turklāt pēc 2050. gada emisijai jābūt "negatīvai", proti, no atmosfēras piesaistīto siltumnīcefekta gāzu apjomam jābūt lielākam par tajā nonākušo. Viņi arī prasa pietiekamu finansējumu šā mērķa sasniegšanai.
Deputāti norāda, ka Eiropas Komisijai līdz 2023. gada 31. maijam ir jāierosina juridiski saistošs ES mēroga rīcības plāns, kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Šis plāns būtu jāpieņem ar parasto likumdošanas procedūru, vienlīdz lielu ietekmi piešķirot Parlamentam un dalībvalstīm. Lai saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem ierobežotu temperatūras pieaugumu, ir jānosaka maksimālais pieļaujamais emisijas apjoms līdz 2050. gadam. Rīcības plāns ir jāpārskata ik reizi, kad mainās klimatneitralitātes situācija pasaulē. Deputāti arī vēlas izveidot ES Klimata pārmaiņu padomi – neatkarīgu zinātnisku organizāciju, kas novērtētu politikas atbilstību klimatneitralitātes mērķiem un pārraudzītu šo mērķu izpildes gaitu.
Pašreizējais ES mērķis ir panākt, ka līdz 2030. gadam emisija ir par 40% zemāka nekā 1990. gadā. Nesen Komisija grozītajā priekšlikumā ES Klimata aktam ierosināja šo mērķi palielināt līdz "vismaz 55%".
Šodien deputāti latiņu pacēla vēl augstāk, prasot līdz 2030. gadam pazemināt emisiju par 60%, uzsverot, ka atsevišķie dalībvalstu mērķi jāpaaugstina izmaksu ziņā efektīvi un taisnīgi. Viņi arī vēlas, lai EK pēc ietekmes novērtējuma ierosina starpposma mērķi 2040. gadam, tādējādi nodrošinot, ka ES sekmīgi virzās uz 2050. gada mērķi.
Deputāti arī uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm līdz 2025. gada 31. decembrim ir pakāpeniski jāpārtrauc visas tiešās un netiešās subsīdijas fosilā kurināmā nozarei, un vienlaikus uzsver, ka arī turpmāk ir jānovērš enerģētiskā nabadzība. Pēc balsojuma EP ziņotāja Jite Gūtelande (S&D, Zviedrija) uzsvēra, ka, pieņemot šo ziņojumu, EP Komisijai un Padomei pirms sarunu sākšanas parāda savu nepārprotamo nostāju. "Mēs vēlamies, lai visas dalībvalstis vēlākais līdz 2050. gadam ir klimatneitrālas. Lai ES to panāktu, ir jāizvirza vērienīgi starpposma mērķi 2030. un 2040. gadam. Esmu arī gandarīta, ka ziņojumā tika iekļauts "emisiju budžets", ar kuru nosaka atlikušo siltumnīcefekta gāzu emisijas kopējo apjomu, ko ES vēl līdz 2050. gadam var emitēt, nepārkāpjot Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus," saka Gūtelande.
Tiklīdz Padome būs pieņēmusi kopīgu nostāju, Parlaments sāks sarunas ar dalībvalstīm. Kad Eiropadome 2019. gadā ar lēmumu bija apstiprinājusi 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, Eiropas Komisija 2020. gada martā ierosināja ES Klimata aktu, ar ko ES būtu juridisks pienākums līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Parlaments ir neatlaidīgi uzstājis uz vērienīgāku ES klimata tiesību aktu izstrādi, turklāt 2019. gada 28. novembrī tas pasludināja ārkārtas situāciju klimata jomā.
