Šādu aicinājumu viņš izteica, Briselē tiekoties ar triju Baltijas valstu ministriem, kas ir atbildīgi par enerģētikas jomu.
Komisārs uzsvēra, ka Eiropas Komisija (EK) ir ieinteresēta, lai visas Baltijas valstis tuvākajos gados veiksmīgi pabeigtu savus projektus enerģētikas jomā, tāpēc EK ir gatava palīdzēt ar pieredzi un zināšanām.
Tiekoties ar Etingeru, Baltijas valstu par enerģētiku atbildīgie ministri apsprieda arī Baltijas energotirgus starpsavienojuma plānu (BEMIP) un turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu ES iekšējā energotirgus stabilu darbību.
Ar ES enerģētikas komisāru Briselē tikās Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kura pārziņā ir arī energojautājumi, Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks un Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Partss.
Lietuva plāno uzbūvēt jauno AES valsts ziemeļaustrumu pilsētā Visaginā, kur atrodas arī apturētā Ignalinas AES. Paredzēts, ka projektā iesaistīsies arī Latvija un Igaunija. Bija plānota Polijas līdzdalība, taču pērnā gada beigās Polija paziņoja, ka nolēmusi apturēt dalību Visaginas AES projektā, atsaucoties uz nelabvēlīgiem nosacījumiem un citiem svarīgiem projektiem, kas tai jāīsteno.
Sagatavošanās darbus jaunās AES būvei ir iecerēts sākt nākamgad, bet būvniecību ‒ 2014.gadā. Plānots, ka jaunā AES sāks darboties 2020.gadā.
Pagājušā gada nogalē Lietuvas valdība un Japānas un ASV korporācija "Hitachi-GE Nuclear Energy" parakstīja vienošanos par plānotās Visaginas AES koncesijas līguma pamatnosacījumiem. Lietuvas enerģētikas ministrs Sekmoks iepriekš pauda pārliecību, ka koncesijas līguma pakete un citi ar AES būvniecību saistītie līgumi tiks iesniegti apstiprināšanai Lietuvas parlamentā 2012.gada pavasarī.
"Hitachi-GE Nuclear Energy", kas jūlijā tika izraudzīts par Visaginas AES stratēģisko investoru, jau ir sācis darbu pie AES tehniskā projekta, kurš ir saņēmis arī Japānas ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministra Jukio Edano atbalstu.
Tiek lēsts, ka jaunās AES būvniecība izmaksās apmēram piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu).
Saskaņā ar Lietuvas un Eiropas Savienības vienošanos 2009.gada 31.decembrī tika apturēta Ignalinas AES, jo ES šajā spēkstacijā izmantotos padomju laika RBMK tipa reaktorus uzskata par nedrošiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
