Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien ierosināja šogad piešķirt papildu finanšu palīdzību Ukrainai līdz deviņu miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu valstij pārvarēt kara sekas.
Šos līdzekļus Eiropas Savienība (ES) plāno iegūt finanšu tirgos un piedāvāt Ukrainai aizdevumu veidā, norāda EK pārstāvis.
Leiena arī norādīja, ka ir pienācis laiks domāt par Ukrainas atjaunošanu pēc kara beigām, piebilstot, ka ES ir stratēģiskas intereses šīs atjaunošanas pūliņu vadīšanā.
Ukrainas atjaunošanas projektā vajadzētu iesaistīties arī citām valstīm un starptautiskām institīucijām, skaidro Leiena.
Viņa sacīja, ka ES līdzekļi atjaunošanas darbiem būtu jāpiešķir ar nosacījumiem, ka Ukraina īstenos reformas, kas būtu nepieciešamas, lai valsts kādu dienu pievienotos blokam.
Leiena skaidroja, ka šis finansējums tiks koncentrēts uz cīņu pret korupciju, pārvaldības spēju un tiesiskuma veidošanu, tiesnešu neatkarības nodrošināšanu un ES ambīciju ievērošanu pārejā uz videi draudzīgu un digitālu vidi.
Savā uzrunā Leiena arī sacīja, ka karš Ukrainā ir atklājis "gadiem ilgušo finansējuma nepietiekamību aizsardzībai blokā", kas tagad ir jāmaina.
Viņa norādīja, ka ES izveidos darba grupu, lai labāk koordinētu bruņojuma ražošanu un kopīgus iepirkumus ar finanšu un nodokļu atvieglojumiem.
Vienlaikus ES arī plāno paātrināt pāreju uz videi draudzīgāku nākotni, straujāk ieviešot atjaunojamo resursu izmantošanu. Trešdien prezentētais plāns paredz laika periodā līdz 2027.gadam 210 miljardu eiro investīcijas. Starp izstrādātajām iniciatīvām paredzēts izveidot papildu vēja ģeneratoru parkus, kā arī noteikt prasību līdz 2025.gadam uz komerciālo un sabiedrisko ēku jumtiem izvietot saules paneļus, bet līdz 2029.gadam šādu prasību noteikt mājokļiem.
