Eiropas Savienības (ES) samitā Briselē piektdien, 13. decembrī, tika panākta vienošanās par ES klimata neitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, bet to aptumšoja Polijas atteikšanās īstenot šo mērķi.
Vienošanās tika panākta pēc vairākas stundas ilgām diskusijām, un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels to nosauca par "spēcīgu apņemšanos", kas izvirza Eiropu par līderi globālajos centienos klimata izmaiņu ierobežošanai.
"Mēs esam panākuši vienošanos par klimata izmaiņām. Tā ir ļoti svarīga, tā bija izšķiroša, lai Eiropa parādītu spēcīgas ambīcijas," sacīja Mišels.
Polija, kuras tautsaimniecība joprojām ir stipri atkarīga no akmeņogļu izmantošanas, pieprasīja vairāk laika pārejai uz zaļo enerģiju. Daži diplomāti sacīja, ka Polijai šis termiņš varētu būt 2070. gads.
Dažas citas valstis, tostarp Čehija, akceptēja šo vienošanos, pieprasot iespēju turpināt kodolenerģijas izmantošanu.
"Eiropadome atbalsta mērķi par ES klimata neitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, atbilstoši Parīzes [klimata] vienošanās mērķiem," teikts samita noslēguma paziņojumā.
Lai novērstu vienošanās izjukšanu Polijas iebildumu dēļ laikā, kad Madridē notiek globālā klimata konference, ES valstu līderi to papildināja ar izņēmumu Polijas gadījumā.
"Viena dalībvalsts šajā stadijā nevar apņemties īstenot šo mērķi, un Eiropadome atgriezīsies pie tā 2020. gada jūnijā," teikts samita noslēguma paziņojumā.
Klimata neitralitāti par prioritāti pasludinājusi arī jaunā EK prezidente Urzula fon der Leiena, kas trešdien iepazīstināja ar savu ekonomikas pārorientācijas plānu nolūkā ierobežot klimata pārmaiņas jeb tā dēvēto Eiropas Zaļo kursu.
Cenšoties pārliecināt skeptiķus, Leiena iecerējusi akumulēt 100 miljardus eiro, lai varētu finansiāli atbalstīt valstu pāreju uz videi draudzīgu energoresursu izmantošanu. Kritiķi Austrumeiropā gan ir izteikušies, ka šī summa ir nepietiekama.
Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs paziņoja, ka viņa valstij būs vajadzīgi 30 līdz 40 miljardi eiro klimata neitralitātes sasniegšanai. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sacīja, ka pāreja uz klimata neitralitāti izmaksās divas trešdaļas no Lietuvas iekšzemes kopprodukta (IKP).
Vienošanās pieņemšanai bija vajadzīgs kompromiss kodolenerģijas jautājumā. Ungārija un Čehija gribēja, lai samita noslēguma paziņojumā būtu skaidri pateikts, ka kodolenerģija "spēlēs svarīgu lomu klimata mērķu sasniegšanā".
Noslēguma paziņojumā tā vietā ir tikai atzīmēts, ka dažas valstis "izmanto kodolenerģiju kā daļu no sava nacionālā enerģijas komplekta".
Babišs, ierodoties ES samitā, kritizēja Austriju un Luksemburgu par atteikšanos piekrist tam, ka ES atbalstītu kodolenerģiju kā zaļās enerģijas veidu. Ceturtdienas vakarā atstājot samitu, Čehijas premjers apgalvoja, ka ir guvis uzvaru.
"Es šodien pārliecināju ES līderus (..), ka kodolenerģija ir mūsu ceļš uz klimata neitralitāti. Čehijas pilsoņiem tā nozīmē pietiekami daudz tīras enerģijas uz vairākiem gadu desmitiem," tvītoja Babišs.
Čehiju atbalstīja Francijas prezidents Emanuels Makrons, kura valsts vairāk nekā divas trešdaļas elektroeneģijas saražo atomelektrostacijās.
"Valstīm, kurām jāatsakās no ogļu izmantošanas, ir acīmredzams, ka tās nespēs uzreiz pilnībā pāriet uz atjaunīgās enerģijas veidiem," sacīja Makrons.
Arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns uzstāja, ka "bez kodolenerģijas nav klimatneitrālas Eiropas ekonomikas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
