Valstu tirgu elektroenerģijas sasaiste vairākkārt kavējās ES pārvaldības nepilnību un pārrobežu tirdzniecībai nepieciešamo regulatīvo instrumentu sarežģītās sistēmas dēļ, un tas savukārt kavēja tirgus noteikumu īstenošanu. Arī tirgus uzraudzība, ko veic Eiropas Komisija un ES enerģētikas aģentūra ACER, nav nodrošinājusi pietiekamus uzlabojumus. Uzraudzības pasākumi ļaunprātīgas izmantošanas un manipulāciju ierobežošanai nav bijuši pietiekami tālejoši, un tas nozīmē, ka galvenais risks ES elektroenerģijas tirgū gulstas uz galapatērētājiem.
1996. gadā ES uzsāka sarežģītu projektu nolūkā pilnībā integrēt valstu elektroenerģijas tirgus. Mērķis bija nodrošināt patērētājiem pēc iespējas lētāku elektroenerģiju un palielināt ES energoapgādes drošību. Tomēr faktiski – gandrīz desmit gadus pēc paredzētās projekta pabeigšanas 2014. gadā – tirgu joprojām regulē 27 valsts tiesiskie regulējumi. Pašreizējās enerģētikas krīzes laikā kļuvis vēl uzskatāmāk, ka vairumtirdzniecības cenas dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un mazumtirdzniecības cenas joprojām lielā mērā ietekmē valstu nodokļu likmes un tīkla maksas, nevis konkurence, norāda revidenti.
"Lai gan projekts tika atzinīgi vērtēts un ES apņemšanās bija vērienīga, Eiropas elektroenerģijas tirgu integrācija varēja būt daudz labāka," sacīja par šo revīziju atbildīgais ERP loceklis Mihails Kozlovs. "Centieni izveidot pilnībā integrētu tirgu ir kļuvuši vēl aktuālāki enerģijas un dzīves dārdzības krīzes dēļ, ar ko patlaban saskaras ES iedzīvotāji."
Neraugoties uz dažiem būtiskiem sasniegumiem, progress virzībā uz visu valstu elektroenerģijas tirgu sasaisti 2015.–2021. gada periodā bija lēns un nevienmērīgs dažādos ES reģionos un tirgus segmentos. Dalībvalstis nav pilnībā īstenojušas nevienu no ES vadlīnijām, lai gan tās ir saistošas, kā arī nebija panākts būtisks progress pārrobežu pārvades jaudas palielināšanā. Kavējumus revidenti saista ar to, ka Komisija ir izvēlējusies tīkla pamatnostādnes, kuras jāievieš, izmantojot noteikumus vai metodikas, par kuru apstiprināšanu ir atbildīgas valstu regulatīvās iestādes (VRI) un ACER.
Šā iemesla dēļ pārrobežu tirdzniecības noteikumi bija pārāk sarežģīti un tika saskaņoti novēloti. Revidenti uzsver, ka EK savā ietekmes novērtējumā nepietiekami analizēja sava tirgus modeļa un pārvaldības lēmumu ietekmi. Uzraudzība par to, cik saskaņoti dalībvalstis ieviesa noteikumus, lielā mērā tika uzticēta ACER. Tomēr revidenti konstatēja, ka ACER veiktā uzraudzība un ziņošana bija nepietiekama, jo īpaši šādu iemeslu dēļ: nepietiekami dati, ierobežoti resursi un slikta koordinācija ar EK.
Tirgus uzraudzība ar mērķi atklāt un novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulāciju arī bija nepilnīga. Revidenti secina, ka ACER īstenotā datu vākšana nebija visaptveroša, un savākto datu novērtēšana aptvēra pārāk mazu ļaunprātīgas rīcības veidu skaitu. ACER nepiešķīra pietiekamus resursus datu analīzei un nevarēja sniegt atbalstu izmeklēšanā laikā, kad pieauga iespējamas pārrobežu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas apmērs. Revidenti brīdina, ka elektroenerģijas ražotāji, piegādātāji un brokeri var izmantot nepilnības vai, sliktākajā gadījumā, dalībvalstis var sacensties, piedāvājot pielaidīgāko vidi sankciju un izpildes panākšanas ziņā. Tajā pašā laikā ACER nav pilnvaru nodrošināt, ka dalībvalstis panāk noteikumu izpildi saskaņotā veidā.
ES atbildību par ES enerģētikas politiku dala ar dalībvalstīm. Pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecībai būtu jāļauj uzņēmumiem un iedzīvotājiem visā ES piekļūt lētākajai pieejamajai enerģijai. Revidenti vērtēja, cik labi Komisijas regulatīvā pieeja un ACER veiktā tirgus pārraudzība palīdzēja sasniegt ES mērķi ieviest pienācīgi funkcionējušu iekšējo elektroenerģijas tirgu. Revīzija aptvēra periodu no 2015. gada līdz 2021. gada beigām, un revidenti galvenokārt vērtēja elektroenerģijas vairumtirgu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
