Revidenti vērtēs, vai Eiropas Komisijas atbalsts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) nodrošina ilgstošus konkurences ieguvumus jaunuzņēmumiem un augošajiem uzņēmumiem.
Turklāt viņi pārbaudīs, vai dalībvalstis šo finansējumu izlieto attiecīgajiem saņēmējiem, risina svarīgākās vajadzības un vai finansētie projekti sniedz rezultātus. Revīzija notiek saistībā ar Covid-19 krīzi, kuras dēļ ES uzņēmumiem ir jāpieliek papildu pūles, lai izdzīvotu tirgū sarežģītākā uzņēmējdarbības vidē.
MVU ir Eiropas Savienības ekonomikas pamats un palīdz izplatīt inovāciju visos ES reģionos, izmantojot progresīvus risinājumus tādām problēmām kā klimata pārmaiņas, resursu efektīva izmantošana un sociālā kohēzija, skaidro ES pārstāvji.
ES mērķis ir kļūt par pasaulē pievilcīgāko vietu uzņēmējdarbības sākšanai un paplašināšanai. MVU finansējums no ERAF (to pašlaik rūpīgi pēta revidenti) tagadējā septiņu gadu budžeta periodā (2014.–2020. gads) ir nedaudz mazāks par 55 miljardiem eiro, no tā lielākā daļa piešķirta Polijai (aptuveni 11 miljardi eiro), kam seko Itālija, Spānija un Portugāle (no 4,5 miljardiem eiro līdz 5,5 miljardiem eiro katrai). Tas ietver gandrīz 26 miljardus eiro, kas paredzēti MVU konkurētspējas uzlabošanai.
"Mūsu revīzijas mērķis ir palīdzēt Komisijai un dalībvalstīm labāk izmantot ERAF, lai padarītu ES mazos un vidējos uzņēmumus konkurētspējīgākus, noturīgākus un piemērotākus nākotnei," teica ERP loceklis Pietro Russo, kurš vada revīziju. "Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā problēmas, ar kurām MVU saskaras Covid-19 krīzes laikā, un ERAF finansējuma lielo nozīmi jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem dažās dalībvalstīs."
Covid-19 pandēmija un tai sekojošā pasaules ekonomikas krīze ir vēl vairāk apgrūtinājusi mazo uzņēmumu izdzīvošanu tirgū, jo uzņēmējdarbības vide ir kļuvusi sarežģītāka. Šo uzņēmumu spēja pielāgoties situācijai būs atkarīga ne tikai no to pašreizējās konkurētspējas, bet arī no konkurētspējas potenciāla.
Tomēr ES MVU bieži vien saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam, ierobežotu kvalificēta darbaspēka piedāvājumu, pārmērīgu regulējumu un birokrātiju. Lai risinātu šīs problēmas, Komisija jau ir uzsākusi tādas stratēģiskas regulatīvas iniciatīvas kā 2008. gada Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts "Small Business Act", 2016. gada "jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva" un 2020. gada "MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai". Turklāt ES budžets atbalsta MVU ar dotācijām, aizdevumiem un finanšu instrumentiem dažādās jomās, tostarp pētniecībā, kultūrā, kohēzijā un lauksaimniecībā, kā arī ar koronavīrusa reaģēšanas ieguldījumu iniciatīvām, piemēram, CRII, CRII+ un REACT-EU, kas nodrošina papildu ERAF līdzekļus galvenokārt apgrozāmā kapitāla vai ieguldījumu atbalsta veidā.
Atbalsts MVU joprojām būs viens no galvenajiem ES kohēzijas politikas pīlāriem nākamajā ilgtermiņa budžetā (2021.–2027. gads). Tādēļ revidenti sniegs arī sākotnējo novērtējumu par atbalsta plānu jaunajam periodam.
2018. gadā ES bija vairāk nekā 25 miljoni MVU; tie nodarbināja aptuveni 98 miljonus cilvēku un radīja aptuveni 56 % no kopējās pievienotās vērtības. To skaits dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras: Itālijā tas ir vislielākais (3,7 miljoni), bet Maltā – vismazākais (28 500). Visvairāk MVU uz vienu iedzīvotāju ir Čehijas Republikā (96/1000), bet vismazāk – Rumānijā (25/1000). Lielākā daļa MVU (vairāk nekā seši miljoni) darbojas vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remonta nozarē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
