Ja vēl pirms dažiem mēnešiem Vācija kavēja straujāku sankciju ieviešanu, tad tagad šo lomu pārņēmusi Itālija, kas jūlija sākumā arī uzsākusi savu ES prezidentūras pusgadu.
"Financial Times" arī norāda, ka, neskatoties uz Itālijas pasivitāti jautājumā par sankcijām pret Krieviju, vairākas valstīs aizvien aktīvi atbalsta stingru sankciju ieviešanu. Īpaši agresīvi šīs sankcijas vēloties ieviest visas trīs Baltijas valstis, secina laikraksts.
ES diplomātu apsūdzības arī nenoraida pati Itālija. Tā viens no pieredzes bagātākajiem diplomātiem ES institūcijās Stefano Sannino norādījis: "Tā ir tiesa, ka dažas valstis, īpaši Baltijā, vēlas sankcijas pret Krieviju ieviest ar ātrumu 150 kilometri stundā, kamēr, piemēram, arī Francijā un Vācijā šīs sankcijas vēlas īstenot ar ātrumu 50 kilometri stundā."
"Financial Times" atgādina, ka vairākas lielās ES dalībvalstis nevēlas pārsteigties ar sankcijām pret Krieviju, baidoties, ka tādējādi cietīs šo valstu ciešās ekonomikas attiecības.
ES sankcijas Ukrainas krīzes dēļ līdz šim ir vērstas pret 61 personu, starp kurām ir Krievijas politiķi, militārpersonas un Ukrainas separātisti. Sankcijas ir spēkā arī pret divām Krievijas okupētās Krimas kompānijām.
Ukrainas austrumu reģionos notiek sīvas kaujas. Drošības spēki pretterorisma operācijas ietvaros cīnās ar prokrieviskajiem kaujiniekiem, kuri reģionā darbojas jau no aprīļa. Mediji ziņo, ka kaujiniekiem ierodas papildspēki no Krievijas. Tiek uzskatīts, ka nemierus atbalsta Kremlis.
