Salīdzinot ar 2013.gadu, šogad izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits pieaudzis par 69%.
Trešo valstu pilsoņiem šogad varēja saņemt uzturēšanās atļauju vai pat tikt pie pilsonības, ja tie gatavi Lielbritānijā ieguldīt no viena līdz desmit miljoniem britu mārciņu.
75% no šiem līdzekļiem jāiegulda Lielbritānijā nodibinātās kompānijās vai valsts obligācijās, savukārt 25% atļauts ieguldīt neieķīlātā īpašumā vai mākslas darbos.
Kā liecina FT informācija, gada pirmajos deviņos mēnešos šādas turīgo investoru uzturēšanās atļaujas tika izsniegtas 162 Krievijas pilsoņiem, pērn tādā pašā laikā periodā atļaujas saņēma 96 Krievijas pilsoņi. Savukārt 2013.gadā kopumā atļaujas saņēma 113 krievu investori.
Gada nogalē izsniegto atļauju skaits gan varētu samazināties, ņemot vērā to, ka Lielbritānija 20 gadu laikā pirmo reizi mainījusi nosacījumus atļauju iegūšanai - sākot no novembra, minimālais investīcijas apjoms palielināts no viena līdz diviem miljoniem mārciņu.
Nestabilā ekonomika nav vienīgais iemesls, kādēļ Krievijas bagātākie kāro pamest valsti. Iespējams, vainojams arī uzticības deficīts prezidenta Vladimira Putina režīmam, vērtē FT. Laikraksts atgādina, ka septembrī Maskavā mājas arests tika noteikts pēc “Forbes” datiem 15. bagātākajam Krievijas pilsonim Vladimiram Jevtušenkovam.
Apsūdzība Krievijas holdinga “AFK Sistema” īpašniekam tika uzrādīta saistībā ar apjomīgu naudas atmazgāšanu, iegādājoties naftas kompānijas “Bašņeftj” akcijas.
Pēdējo reizi Krievijā pret šāda līmeņa uzņēmēju valsts vērsās 2003.gadā, apsūdzot pazīstamo naftas biznesmeni Mihailu Hodorkovski.
