Laikraksts uzskaita vairākus Eiropas kompāniju esošos un plānotos projektus, kas tiek veidoti ciešā sadarbībā ar rietumvalstu sankciju sodīto Krieviju. Britu enerģētikas gigants "British Petroleum" (BP) tuvojas līguma noslēgšanai, kas kompānijai dotu 20% kapitāldaļas Krievijas valsts uzņēmuma "Rosneft" naftas laukos Sibīrijā. Darījuma vērtība - aptuveni 700 miljoni ASV dolāru.
Tikmēr Norvēģijas "Statoil" un Itālijas "Eni" sankciju laikā nemaz nav pārtraukušas savus sadarbības projektus ar "Rosneft". Kā liecina laikraksta informācija , abas Eiropas kompānijas saņēmušas apstiprinājumu savu valstu valdībās, ka šiem darījumiem šķēršļi likti netiks.
Ar citu Maskavā bāzēto enerģētikas gigantu "Gazprom Neft" aizvien sadarbojas un projektus īsteno Nīderlandē reģistrētais "Shell". "Financial Times" raksta, ka "Shell" lūdzis valdību dot zaļo gaismu ne tikai esošo darījumu turpināšanai, bet arī vēlas uzsākt jaunus projektus.
Laikraksts arī norāda, ka minēto kompāniju rīcība parāda atšķirību, kā sankcijas enerģētikas sektorā tiek uztvertas ASV un Eiropā – kamēr Eiropa sadarbību cenšas nepārtraukt, Vašingtona iesaldējusi visus desmit kopprojektus ar Maskavu, kurus Arktikā pirms sankciju noteikšanas uzsāka pasaulē lielākais enerģētikas milzis "ExxonMobil".
Vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) un ASV līderi lēmuši pret Krieviju paplašināt sankcijas, kā rezultātā Brisele un Vašingtona ieviesušas ceļošanas aizliegumus un vairāku uzņēmumu aktīvu iesaldēšanu.
Sankcijas pret atsevišķiem Krievijas tautsaimniecības sektoriem noteikušas arī citas pasaules lielvaras. Pasaule tādā veidā reaģē, un mēģina sodīt Krieviju par notikumiem Ukrainas austrumu reģionos, kur drošības spēki pretterorisma operācijas ietvaros cīnās ar prokrieviskajiem kaujiniekiem, kuri reģionā darbojas jau no 2014.gada aprīļa.
Mediji ziņo, ka kaujiniekiem ierodas papildspēki, kā arī kaujas tehnika un ieroči no Krievijas. Tiek uzskatīts, ka nemierus atbalsta Kremlis.
