Tādējādi patiesībai neatbilst apgalvojumi, ka par Grieķijas finanšu problēmām samaksās Latvijas iedzīvotāji, sacīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Ar aprēķinu, ka Grieķijas finanšu problēmu risināšana katram Latvijas iedzīvotājam izmaksās 64 eiro, šonedēļ savā iknedēļas preses konferencē iepazīstināja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, valdības koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītājs Aivars Lembergs. "Eirozonā ir stabilitātes mehānisms. Ja eirozonā ir "ziepes", tad eirozonas valstis attiecīgi papildina šo fondu, un no tā tiek finansētas šīs "ziepes"," norādīja Lembergs, uzsverot, ka Latvijai tas izmaksātu 127 miljonus eiro jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta.
Savukārt FM pārstāvis uzsvēra, ka Grieķijas aizdevumu programmā tiek izmantots EFSF, kurā Latvija nepiedalās. Latvija līdz ar iestāšanos eirozonā pievienojās un iemaksāja finansējumu Eiropas Stabilitātes mehānismā, kas pašreizējā Grieķijas programmā nepiedalās. Šī mehānisma līdzekļi gan būs pieejami eirozonas valstīm, kas nonākušas nopietnās finanšu problēmās, piemēram, šis mehānisms varētu tikt izmantots, ja Grieķijas problēmu dēļ atbalsts būtu vajadzīgs vēl kādai citai eirozonas valstij.
Jarockis vērsa uzmanību, ka Grieķija nav Latvijas lielāko tirdzniecības partneru vidū, tādējādi problēmas Grieķijā tieši neietekmēs Latvijas ekonomisko situāciju.
Kā ziņots, eirozonas finanšu ministri sestdien trīs stundas ilgās sarunās Briselē vienojušies, ka palīdzība Grieķijai netiks pagarināta pēc 30.jūnija, paziņojis Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms.
Pēc viņa teiktā, Atēnu lēmums rīkot referendumu jautājumā par starptautisko kreditoru nosacījumu pieņemšanu "nav atstājis ministriem nekādu izvēli".
"Diemžēl, neraugoties uz visu līmeņu centieniem un pilnīgu Eirogrupas atbalstu, Grieķijas varas iestādes šo priekšlikumu noraidīja un vienpusējā kārtā pārtrauca sarunas," teikts ministru pieņemtajā paziņojumā.
Līdz ar to Atēnām draud nespēja līdz šim datumam atmaksāt parādsaistības Starptautiskajam Valūtas fondam, un pirmo reizi piecos gados kopš krīzes sākuma Grieķija palikusi bez finansiāla "glābšanas plosta".
Pēc šā lēmuma ministri atsākuši sarunas, bet jau bez Grieķijas delegācijas, lai, Deiselblūma vārdiem runājot, "pārspriestu sekas" un gatavotos rīcībai, kas nepieciešama "augsta līmeņa stabilitātes saglabāšanai eirozonā".
Eiropas Centrālā banka (ECB) sestdien paziņojusi, ka ECB Padome rīkos apspriedi, lai pārrunātu situāciju ap Grieķijai draudošo maksātnespēju. ECB Padome, kurā ietilpst ECB valdes locekļi un eirozonas valstu centrālo banku vadītāji, var pieņemt lēmumu par Grieķijas banku glābšanu ar ārkārtēju aizdevumu palīdzību.
