Ir ļoti maz kopsakarības, kas savulaik Latvijai pirms krīzes un Grieķijai šodien ir līdzīgas, minēts žurnāla publikācijā.
"Latvijas valsts finanses pirms krīzes bija spēcīgas, tāpat nepārdomātu ekonomikas politiku īstenošanas laika termiņš, kas piedzīvots pirms krīzes, Latvijā bija krietni īsāks. Latvijā pastāvēja spēcīga politiskā griba, kas paredzēja, ka valstij tieši jāpievienojas eiro valūtai," raksta žurnāls.
"Citiem vārdiem sakot, zāles, kuras derēja Latvijai, nederēs Grieķijai, jo tā ir krietni slimāks pacients. Lai meklētu zāles, Grieķijai vajadzētu lūkoties ziemeļu virzienā uz Somiju un Zviedriju. Šīs abas valstis deviņdesmito gadu sākumā pārvarēja smagas krīzes, bet pirms šīs krīzes abas valstis piedzīvoja 15 gadu ilgu laiku, kurā to ekonomika bija ārkārtīga vāja un nekonkurētspējīga," uzsver "Foreign Affairs".
Publikācijas autors žurnālā ir Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss Palzovs.
Jau ziņots, ka Grieķijas parlaments 16. jūlija rītā atbalstīja smagās reformas, kuras pieprasīja veikt starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret jaunu palīdzības programmu. Eirozonas dalībvalstis piedāvāja Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt 86 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas.
Parlamentam vienošanās nosacījumi bija jāapstiprina līdz 21. jūlijam, lai pēc tam to varētu darīt arī citu eirozonas valstu parlamenti.
Vēstīts, 20. jūlijā beidzot atkal atvērušās valsts bankas. Grieķijas banku slēgšana uz trim nedēļām valsts ekonomikai izmaksājusi aptuveni trīs miljardus eiro, neskaitot negūtos ieņēmumus no tūrisma.
Grieķija no Eiropas Savienības, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ir aizņēmusies 240 miljardus eiro, un pagājušajā nedēļā tika panākta principiāla vienošanās, ka eiro zonas valstis tai aizdos vēl 86 miljardus eiro.
