Foto: Reuters/Scanpix
Reaģējot uz ziņām, ka neviena no Lielā divdesmitnieka (G20) valstīm pagaidām nevēlas piedalīties eiro zonas glābšanā, Eiropā piektdien atsākās akciju cenu kritums.

Iepriekš tirgu bija pārņēmis pozitīvs noskaņojums, jo Grieķija paziņoja, ka atsakās no plāna rīkot referendumu par savu glābšanas plānu, un tas samazināja bažas, ka Grieķijas defolts ir nenovēršams.

Tomēr negatīvās tendences atjaunojās, kad Vācijas kanclere Angela Merkele atzina, ka G20 valstis samitā, kas piektdien beidzās Kannās, nav apliecinājušas vēlmi investēt tā dēvētajā eiro zonas glābšanas fondā jeb Eiropas Finanšu stabilitātes fondā (EFSF).

Turklāt investori nebija īpaši iepriecināti par jaunākajiem statistikas datiem, kas liecināja, ka ASV oktobrī izveidoti 80 tūkstoši jaunu darbavietu, kas bija mazāk, nekā prognozēts, lai gan bezdarbs pasaulē lielākajā ekonomikā saruka līdz 9%, sasniedzot sešos mēnešos zemāko līmeni.

Eiropas nozīmīgāko akciju indekss "FTSEurofirst 300" līdz pēcpusdienai bija samazinājies par 0,7%, un paredzams, ka šonedēļ šis indekss būs zaudējis 3,4% vērtības.

Arī ASV akciju tirdzniecība piektdien sākās ar kritumu, reaģējot uz ziņām, ka G20 valstis nav vienojušās palielināt Starptautiskā Valūtas fonda resursus, lai šādi palīdzētu apkarot eiro zonas parādu krīzi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!