G7 valstu līderi samitā Vācijā nolēmuši strādāt pie cenu griestu noteikšanas Krievijas naftai, otrdien atklājusi ASV amatpersona.
G7 grupā ietilpst Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, ASV, Kanāda un Japāna.
G7 valstu līderi uzdos ministriem steidzami konsultēties ar trešajām valstīm un privāto sektoru un strādāt pie cenu griestu noteikšanas Krievijas naftai, žurnālistiem atklāja ASV amatpersona.
Oficiāls paziņojums par šādu lēmumu gaidāms samita noslēguma komunikē.
ASV virzītā plāna mērķis ir atņemt Kremlim svarīgu ieņēmumu avotu un panākt Krievijas naftas cenas krišanos, pirmdien žurnālistiem sacīja ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.
Lai gan Rietumi jau noteikuši vairākas sankciju kārtas Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā, sankcijām naftas nozarei būtu vislielākā ekonomiskā ietekme.
Energoresursu eksports ir Krievijas lielākais peļņas avots, un Rietumu valstis ir ļoti atkarīgas no naftas un gāzes importa.
Cenu griestu noteikšana nozīmētu, ka valstis turpina importēt no Krievijas energoresursus, kas tām nepieciešami, bet atsakās maksāt vairāk par konkrētu cenu. Teorētiski tas mazinātu inflācijas spiedienu Rietumos un reizē mazinātu Krievijas peļņu.
Rietumi cer, ka Maskavai nebūs citu variantu kā piekrist, jo tai ļoti nepieciešami ienākumi no naftas.
Tomēr pastāv svarīgi neatbildēti jautājumi par patērētājvalstu vienotību un Krievijas nostāju - vai Maskava tiešām piekāpsies vai arī pārtrauks energoresursu piegādes Eiropai?
Salivans sacīja, ka galvenais plāna šķērslis ir nevis gatavība to īstenot, bet sarežģīto loģistikas problēmu un tehnisko aspektu risināšana.
Viens no veidiem, kā sabiedrotie varētu panākt cenu grieztu darbošanos, ir ierobežot Krievijas naftas eksportētāju piekļuvi finanšu pakalpojumiem vai apdrošināšanas kompānijām, ja vien tie nevar pierādīt zemākās cenas ievērošanu.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels svētdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) apspriedīs ierosinājumu, bet uzsvēra, ka tam ir daudz šķēršļu.
