Pēc tam, kad Krievijas valdība pagājušajā nedēļā paziņoja par muitas ierobežojumu ieviešanu graudu eksportam, lai mazinātu cenas vietējā tirgū, kas pieauga rubļa vērtības krituma ietekmē, Krievijas Graudu savienības prezidents Arkādijs Zločevskis paudis viedokli, ka graudu eksporta ierobežošana mazinās stimulu sēt vasarājus.
Pagājušajā nedēļā Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests "Rosseļhoznadzor" samazināja fitosanitāro sertifikātu izsniegšanu un AS "Krievijas dzelzceļš" apstiprināja ierobežojumus graudu eksportam. Savukārt ostās uzkrautie kuģi netiek laisti ārā. Visu iestāžu saskaņotā rīcība ir vērsta uz to, lai nepieļautu graudu izvešanu, uzskata Zločevskis. Tajā pašā laikā oficiāls aizliegums graudus eksportēt vēl nav izskanējis.
Saskaņā ar portāla "graudi.lv" informāciju, Krievijas graudaugu audzētāji gaidīja, ka graudu cenas pieaugs līdz 14 000 tūkstošiem rubļu par tonnu, kas ļautu kompensēt pieaugušos izdevumus rubļa kursa krituma dēļ. Taču izdevumu kāpumu segt nespēs pat nesenā cenu paaugstināšana intervences fondā. Situāciju sarežģī tas, ka kredīti lauksaimniekiem kļūst arvien nepieejamāki. Kredītlikmes pieaugušas vairāk nekā divas reizes, un finansēšanas apjomi turpina samazināties, tāpēc līdz 29.decembrim kredītapjoms salīdzinājumā ar pagājušo gadu sarucis par trešdaļu. Turklāt samazinās arī sējas avansēšana no piegādātāju puses.
Ņemot vērā visus minētos apstākļus, Zločevskis prognozēja, ka kopumā situācija dod nelabvēlīgus signālus graudaugu audzētājiem un vasarāju sēja, visticamāk, netiks izpildīta pilnā apjomā.
Turklāt arī ziemāju stāvoklis neesot tas labākais. Pēc Krievijas Graudu savienības datiem, patlaban 3,5 miljoniem hektāru ziemāju pastāv risks aiziet bojā. Ja risks realizēsies, būs nepieciešams šīs platības pārsēt ar vasarāju kultūrām, kas ir mazāk ražīgas.
"Nākamā gada raža ir apdraudēta. Situācija nevieš optimismu, un tai ir paredzamas tālejošas sekas. Iznīcinot stimulus graudaugu audzēšanai, mēs zāģējam zaru, uz kura paši sēžam. Ja šī prakse turpināsies, Krievija pārvērtīsies par graudu importētāju," brīdināja Zločevskis.
Tikmēr Krievijas Lauksaimniecības ministrs Nikolajs Fjodorovs gada izskaņā paziņojis, ka
Krievijā šogad graudaugu un pākšaugu kultūru bruto kopraža pēc graudu pirmapstrādes pārsniegusi 105 miljonu tonnu. Sojas raža pārsniegusi 2,5 miljonus tonnu, rapša raža - 1,45 miljonus tonnu, kas ir šo kultūru rekordrādītāji Krievijā.
Iepriekš Krievijas valdība pavēstījusi, ka gatavojas veikt drošības pasākumus, nosakot augstākus nodokļus graudu eksportam. Tādējādi valdība cer kavēt graudu cenu kāpumu vietējā tirgū. Ja nodoklis tiks ieviests, tad tie būs pirmie šāda veida ierobežojumi kopš 2010.gada sausuma Krievijā.
Kopš jūlija graudu eksporta rādītāji par 30% apsteiguši 2013.gada rādītājus, atsaucoties uz Krievijas Lauksaimniecības ministrijas datiem, ziņo "Itar-Tass". Kopš 2014.gada jūlija Krievija eksportējusi 20 miljonus tonnu graudu, no kā 15,5 tonnas bijuši kvieši.
