Grībauskaite: 'Nordstream' projekta turpināšana nozīmē ES enerģētikas politikas 'šrēderizāciju'
Foto: AFP/Scanpix

Krievijas un Vācijas gāzesvadu "Nord Stream" attīstīšana vērtējama kā Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas "šrēderizācija", otrdien Helsinkos uzsvērusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, atgādinot par bijušo Vācijas kancleru sociāldemokrātu Gerhardu Šrēderu, kurš Krievijas ietekmi Eiropā mēģina stiprināt nu jau ar otro gāzesvada būvniecības plānu "Nordstream 2".

""Nordstream 1" un "Nordstream 2" mēs uzlūkojam kā ģeopolitiskus projektus. Tie nav tikai tīri komerciāli, īpaši ņemot vērā, kas šos projektus uzrauga, un mums tas nozīmē vienu - ES enerģētikas politikas "šrēderizāciju". Tā ir ļoti slikta ziņa," žurnālistiem Somijas galvaspilsētā sacījusi Grībauskaite, piedaloties kopīgā preses konferencē ar šīs valsts prezidentu Sauli Nīnisti.

Pēc viņas teiktā, gāzesvada projekta turpināšana nozīmētu, ka dažu ES valstu enerģētiskā atkarība no Krievijas pieaug.

Savukārt Nīniste uzsvēris, ka Somija attiecībā uz "Nordstream" projekta attīstīšanu izvirza vienīgi vides aizsardzības jautājumus.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom", Lielbritānijas un Nīderlandes grupa "Shell", Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi "Uniper" un "Wintershall" pērn jūnijā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu "Nord Stream 2" Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jauno gāzesvadu iecerēts pabeigt līdz 2019. gada nogalei.

Lietuvas prezidente otrdien ieradusies oficiālā divu dienu vizītē Somijā, kur viņa ar šīs valsts augstākajiem vadītājiem pārrunā drošības situāciju reģionā, Krievijas radītos apdraudējumus, kodoldrošības jautājumus un ES aktualitātes.

Tags

Daļa Grībauskaite Eiropas Savienība Nord Stream Shell

Comment Form