Grieķijas Finanšu ministrija budžeta tēriņu samazināšanas plānā piedāvā trešdaļu no starptautiskajiem aizdevējiem solītās 11,5 miljardu eiro (aptuveni astoņu miljardu latu) ekonomijas nodrošināt ar pensiju samazināšanu, vēsta ārvalstu mediji.
Izstrādātais budžeta taupības pasākumu kopuma projekts, ko plānots īstenot divu gadu laikā, paredz samazināt pensiju izmaksu par kopumā 3,5 miljardiem eiro (2,5 miljardiem latu), kā arī paaugstināt darba stāžu minimālās pensijas saņemšanai.
Vēl taupības pasākumu projekts paredz samazināt deputātu un ministrijās strādājošo atalgojumu. Saskaņā ar aplēsēm valsts sektora tēriņu samazināšana ļaus 2013.-2014.gadā ieekonomēt divus miljardus eiro (1,4 miljardus latu).
Vēl 1,5 miljardus eiro (aptuveni vienu miljardu latu) piedāvāts ietaupīt, samazinot algu policistiem, ugunsdzēsējiem un citiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī aizliedzot svētku bonusus.
Tiesa, Grieķijas premjerministram Antonim Samaram ir arvien grūtāk atrast kopīgu valodu ar koalīcijas partneriem, lai vienotos par budžeta taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts varētu saņemt nākamo finansiālo palīdzību no aizdevēju trijnieka – Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).
Aizdevēji atkal apmeklēs Atēnas jaunnedēļ, lai vērtētu, kā valstij sokas ar jauno taupības pasākumu izstrādi.
Jau ziņots, ka Grieķijai jārod risinājumi 11,5 miljardu eiro ieekonomēšanai turpmākajos divos gados, lai tā varētu saņemt starptautisko aizdevēju – EK, ECB un SVF – otru finansiālās palīdzības daļu 31,5 miljardu eiro (22,1 miljarda latu) apmērā no kopējās 130 miljardu eiro (91 miljarda latu) vērtās atbalsta paketes.
2010.gadā Atēnas jau saņēma aizdevumu no SVF un ES 109 miljardu eiro (aptuveni 77 miljardu latu) apmērā. Šogad nolemts, ka pirmo palīdzības "paketi" nomainīs nākamā - 130 miljardu eiro apmērā. Tāpat nolemts norakstīt 100 miljardus eiro (70 miljardus latu) no Grieķijas parādiem privātajiem investoriem.
Grieķija nesen sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem centās panākt kredīta nosacījumu atvieglošanu. Valsts premjers Samars izteicās, ka grieķi nevēlas papildu naudu, bet vairāk laika taupības pasākumu īstenošanai.
Grieķijas uzdevums ir samazināt valsts parādu no pašreizējiem 160% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 120% 2020.gadā.