Foto: Reuters/Scanpix
Grieķijas saviem Eiropas partneriem piedraudējusi, ka valsts pametīs eirozonu gadījumā, ja Eiropas Savienība (ES), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas bankas nesniegs tai kārtējo aizdevumu no finanšu palīdzības paketes, vēsta raidorganizācija BBC.

Valsts resursu taupības programma, ko īsteno Grieķijas valdība starptautiskās finanšu palīdzības saņemšanai, izsaukusi daudzu Grieķijas iedzīvotāju neapmierinātību. "Vienošanos par aizdevumu ir nepieciešams parakstīt, pretējā gadījumā mēs atradīsimies ne tirgū un ne eiro [zonā]," telekanāla "Sky TV" ēterā otrdien paziņojis Grieķijas valdības pārstāvis Pantelis Kapsis.

Novērotāji atzīmē, ka valdības otrdienas paziņojums par nodomu pamest eiro zonu var būt viltīgs gājiens, ar kuru Grieķijas varas iestādes mēģina iegūt tautas atbalstu. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā Grieķijas premjerministrs Luks Papadems nāks klajā ar oficiālu paziņojumu, lai mēģinātu pārliecināt valsts iedzīvotājus par valstī nepieciešamajām strukturālajām reformām un stingrajiem taupības pasākumiem.

Oktobrī Atēnas un starptautiskās finanšu organizācijas vienojās par kārtējo finanšu palīdzības paketi Grieķijai 130 miljardu eiro (91,4 miljardu latu) apmērā. Galvenie palīdzības sniegšanas nosacījumi bija restrukturizēt Grieķijas ekonomiku, kas patlaban piedzīvo dziļu krīzi.

Šomēnes Grieķijas Eiropas partneri plāno nosūtīt uz Atēnām starptautisko novērotāju grupu, kam būs jānovērtē valstī paveikto reformu progress. Turklāt tuvākajā laikā tiks aktualizēti pēdējie dati par Grieķijas budžeta deficīta apmēru, kas, pēc dažu ekonomistu vērtējuma, izrādīsies lielāks nekā iepriekš lēsts.

Pagājušā gada decembrī Grieķijas parlaments pieņēma valsts 2012.gada budžetu, kas paredz jaunus taupības pasākumus, tostarp nodokļu paaugstināšanu un tēriņu samazināšanu. Daudzi eksperti pauduši bažas, ka Grieķijai nāksies īstenot vēl skarbākus taupības pasākumus un ka balsojumu par jaunajām reformām vajag pasteidzināt.

"Varas iestādes prasa cilvēkiem piekrist [kārtējām] reformām, tā kā alternatīvie scenāriji ir daudz sliktāki," sacījis profesors Nikolas Travlos, viens no Atēnu biznesa skolas pasniedzējiem. "Bet es esmu pārliecināts, ka lielākā daļa iedzīvotāju vēlas palikt eirozonā".

Apmaiņā pret Grieķijas parāda daļēju norakstīšanu un vietējo banku rekapitalizāciju Atēnas apsolījušas samazināt pensiju izmaksas, valsts sektorā strādājošo skaitu un tēriņus veselības aizsardzībā. Neapmierinātie ar valdības piedāvātajām reformām turpina rīkot masu protesta akcijas un streikus: pirmdien šogad pirmo streiku Grieķijā sarīkoja ārsti un aptiekāri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!