Jaunajā plānā, kuru Grieķijas valdība pirmdien prezentēja eirozonas līderiem, Atēnas piekritušas ierobežot priekšlaicīgu pensionēšanos, palielināt pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem un ievērojami reformēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu. Valsts premjers Aleks Ciprs piekritis paaugstināt valsts nodevas tiem uzņēmējiem, kas gada laikā guvuši vismaz 500 000 eiro peļņu.
Tagad, kā norāda "Bloomberg", Grieķijai dotas aptuveni 48 stundas, lai panāktu reformu plāna precizējumus. Tos paredzēts prezentēt trešdien eirozonas valstu finanšu ministriem, kā arī ceturtdien ES valstu līderiem.
Aģentūra AFP un "Euobserver" ziņo, ka Grieķija piekritusi aptuveni 90% no kreditoru prasībām, bet daži jautājumi palikuši bez risinājuma. Piemēram, Grieķija aizvien nevēlas piekrist paaugstināt PVN likmi restorāniem un viesnīcām no 11% līdz 23%.
Ārvalstu mediji arī ziņo, ka samita laikā noraidīta iespēja, ka Grieķijai varētu norakstīt daļu tās parāda, tāpat neesot iespējams runāt par jaunu trešo aizdevuma programmu, apstiprinājusi Vācijas kanclere Angela Merkele.
Jau ziņots, ka Grieķijas sarunas ar ES, Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, šonedēļ izvērtušās arvien asākā vārdu apmaiņā, un amatpersonas sāka jau atklāti apspriest iespējamo Grieķijas aiziešanu no eirozonas.
Vēstīts, ka Grieķijai 30.jūnijā jāatmaksā SVF 1,6 miljardi eiro, bet jūlijā un augustā vēl 6,7 miljardi ECB, un, nesaņemot pēdējo aizdevuma maksājumu, Atēnām draud reālas maksātnespējas briesmas, kas valsts palikšanu eirozonā padarīs par faktiski neiespējamu.
Par draudīgu risku, kas sagaida Grieķiju, ja sarunas neizdotos, brīdinājusi valsts centrālā banka. Tikmēr valsts iedzīvotāji, baidoties no banku sistēmas sabrukuma, strauji tukšo savus banku kontus, izņemot ievērojamus naudas līdzekļus - kopš šī gada sākumā, kā liecina "Bloomberg" informācija, no Grieķijas bankām izņemti jau teju 30 miljardi eiro.
