Pagaidām diskusijas par iespējamo Grieķijas defoltu bijušas ļoti teorētiskas un nekādi konkrēti secinājumi nav izdarīti. Tāpat, kā liecina valdību publiskā informācija, nav radīts konkrēts rīcības plāns gadījumam, ja Grieķijā defolts tik tiešām arī iestājas, - galvenokārt tāpēc, ka eirozonas valsts maksātnespēja būtu bezprecedenta notikums, un valdību pārstāvji vienkārši nezina, kādas precīzi būtu sekas Grieķijas defoltam.
Līdz šim finanšu ministri eirogrupas tikšanās reizēs vien norādījuši, ka pie šī negatīvākā scenārija Grieķijai, visticamāk, būtu jāievieš kapitāla kontrole, lai eiro no valsts neaizplūstu, un tai varētu nākties izdot parādzīmes, lai iegūtu alternatīvus maksāšanas līdzekļus.
"No juridiskā viedokļa to var definēt kā situāciju, kad valsts neveic, nav spējīga veikt valsts parāda maksājumu aizdevuma līgumā noteiktajā datumā. Savukārt reitingu aģentūras izmanto arī terminu tehniskais defolts, ar ko apzīmē situāciju, kad valsts veic parāda restrukturizācijas piedāvājumu, kas paredz mazāk labvēlīgus nosacījumus nekā esošais līgums," portālam "Delfi" skaidro "SEB banka" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Arī Gašpuitis vērtē, ka precīza defolta sekas pagaidām ir grūti prognozējamas. "To, ka sekas nebūs patīkamas, var nojaust visi, bet kādas tieši, ir, protams, interesants jautājums. Un interesants tādā veidā, ka precīzu un visaptverošu atbildi sniegt ir teju neiespējami, tāpat kā prognozēt pušu iespējamo rīcību un ietekmi uz plašākiem procesiem, kas sekos."
Tikmēr Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere atgādina, ka līdzšinējās sarunas nav bijušas sekmīgas, tās turpinās, un joprojām ir cerība, ka vienošanās tiks panākta un Grieķijas valdība apņemsies īstenot sen nepieciešamās reformas, lai valsts atgrieztos pie ekonomiskās izaugsmes un atgūtu konkurētspēju.
"Faktiski Grieķijai jāpaveic tas, ko izdarīja Latvija 2008.-2009.gadā. Grieķijai, līdzīgi kā savulaik Latvijai, šobrīd ir izvēle starp divām alternatīvām – sliktu un ļoti sliktu. Sliktā alternatīva ir sāpīgas reformas, ļoti sliktā – valdības maksātnespēja," norāda Skrīvere.
"Ja vienošanās netiks panākta un Grieķija nolems neatmaksāt Starptautiskā Valūtas Fonda (SVF) aizdevumu, Grieķija pievienosies Somālijai, Sudānai un Zimbabvei SVF parādnieku sarakstā. Tas nozīmē, ka Grieķijai tiks liegta pieeja SVF līdzekļiem, kamēr vien šis parāds netiks atmaksāts. Tā kā Grieķijas valdība nevarēs saņemt starptautisko aizdevēju finansējumu, valstij jau drīz var pietrūkt naudas tekošo maksājumu veikšanai - pensiju, publiskā sektora algu izmaksai, valdības pirkto pakalpojumu apmaksai," turpina Skrīvere.
Tādā gadījumā, kā skaidro ekonomiste, Grieķijas valdība var uz laiku atlikt šo maksājumu veikšanu vai arī daļu no maksājumiem veikt īstermiņa valdības obligācijās.
"Publiskā sektora maksājumu veikšanu parādzīmēs kā īstermiņa risinājumu izmantoja, piemēram, Kalifornijas štatā ASV 2009.gadā. Valdības maksātnespējai ir arī negatīva ietekme uz valsts finanšu sektoru, un pēdējā laikā dzirdam par aktīvo noguldījumu izņemšanu no Grieķijas bankām. Tāpēc, ja vienošanās netiks panākta, Grieķijas bankām var pietrūkt naudas noguldījumu izmaksai un, visticamāk, tiks ieviesti naudas izņemšanas ierobežojumi, piemēram, līdzīgi kā tas notika Kiprā 2013.gadā," iespējamās sekas, kas rastos pēc valsts defolta, skaidro Latvijas Bankas eksperte.
Gašpuitis skaidrojot, kas notiktu, ja Grieķija 30.jūnijā neatmaksātu savu 1,5 miljardu eiro lielo parādu SVF, norāda, ka tad, "ja Grieķija neveiks maksājumu noteiktajā laikā SVF, pret to tiks uzsākta nenokārtoto maksājumu procedūra. Tā paredz uzsākt ciešu sadarbību ar parādnieku, lai tas būtu spējīgs veikt atmaksu. Tas savukārt nozīmē, ka pieaugs SVF uzraudzība un spiediens veikt reformas, kurām Grieķija pretojas".
Viņš arī pieļauj, ka kā galējais solis var būt Grieķijas balstiesību SVF apturēšana, kas ir piemērota vien ārkārtas situācijās. "Ir izteikti maz cerību, ka SVF valde pieļautu iespēju Grieķijai parādu neatdot. Šajā sakarā būtiska ir nianse, ka palīdzības programma nosaka, ka maksājuma kavēšana SVF nozīmē arī maksājumu kavēšanu Eiropas Finanšu stabilitātes fondam (EFSF), kas paver ceļu nosacījumu aktivizācijai arī attiecībā pret pārējiem kreditoriem. Tas pavērs ceļu neapmierinātības pieaugumam valstīs, kas ir lielākie kreditori," norāda ekonomists.
Jau vēstīts, ka nākamā eirozonas finanšu ministru tikšanās paredzēta sestdien, 27.jūnijā.
