Likumu atbalstīja parlamenta vairākums – par to nobalsoja kreisi centriskā partija "PASOK", labēji centriskā partija "Jaunā demokrātija" un nelielā "Demokrātiskās alianses" frakcija.
Likums atļauj obligāciju apmaiņas darījumu, kura rezultātā privātie investori piekrituši norakstīt 53,5% Grieķijas parāda nomināla vairāk nekā 200 miljardu eiro (140 miljardi latu) apjomā.
Plānots, ka tā dēvētais "privātā sektora līdzdalības darījums" (PSI) tiks īstenots līdz aprīļa sākumam.
Formālu piedāvājumu investoriem par obligāciju apmaiņu Grieķija varētu izteikt piektdien. Pēc tam investoriem būs 10 dienas, lai izlemtu, vai piedāvājums ir pieņemams. Programmas izdošanās būs atkarīga no tā, cik daudz investoru piekritīs tajā piedalīties. Ja tam piekritīs divas trešdaļas privāto aizdevēju, Grieķi plāno pieņemt tā saukto kolektīvās normas likumu, kas atlikušajiem investoriem darījumu liks veikt piespiedu kārtā.
PSI pamatā ir sarežģīta obligāciju apmaiņas shēma, kuras rezultātā investori saņems vērtspapīrus ar vairāk nekā divas reizes mazāku nominālvērtību, ilgākiem atmaksas termiņiem un pazeminātu kuponu. Lai darījumu padarītu pievilcīgāku investoriem, daļu parāda plānots segt nekavējoties, izmantojot 130 miljardus dolāru vērto aizdevumu, ko Grieķijai pēc ilgām sarunām šonedēļ piešķīra Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds. Apmaiņā pret šo aizdevumu Grieķija kārtējo reizi apņēmās īstenot vērienīgu taupības programmu un būtiski cirpt valsts izdevumus.
Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels, aicinot parlamentu balsot par likumu, norādīja, ka pretējā gadījumā "Grieķija atgriezīsies 50.gadu līmenī, Albānijas un Moldāvijas līmenī". "Reālā izvēle ir šāda: upuri ar perspektīvu vai pilnīga katastrofa bez perspektīvas. Vai nu stingra taupība, vai nespēja maksāt algas un pensijas. Vai nu īpašumu samazināšana, vai to pilnīgs zaudējums. Vai nu liels bezdarbs, vai pilnīgs darba vietu trūkums," sacīja ministrs.
Tomēr trīs opozīcijas partijas – nacionālisti, komunisti un kreisie radikāļi – nobalsoja pret likumprojektu, paziņojot, ka obligāciju apmaiņa ir izdevīga kreditoriem, nevis Grieķijas tautai.
Jau vēstīts, ka, lai izvairītos no defolta jeb maksātnespējas, Grieķijai nepieciešams saņemt Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas atbalstu līdz marta vidum, jo tad Atēnām jāsamaksā kārtējais parāds kreditoriem 14,4 miljardu eiro (aptuveni 10,08 miljardu latu) apmērā.
Pēc ilgām sarunām Grieķija ar aizdevējiem vienojās par valsts tēriņu mazināšanu 1,5% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).Tāpat Grieķija apņēmusies samazināt minimālo darba algu, atcelt gada bonusus - 13.un 14.algu izmaksu, un liberalizēt darba tirgus nosacījumus.Grieķija arī ir sagatavojusi plānu, saskaņā ar kuru valsts parāds privātajiem kreditoriem tiek samazināts divreiz un Grieķija saņem jaunu aizdevuma daļu uz 30 gadiem ar vidējo procentu likmi 4% gadā.
Kopumā restrukturizācijas mērķis ir Grieķijas parādu samazināt no pašreizējiem 160% no IKP līdz 120% no IKP 2020.gadā.