"Viss, ko mēs gribam, ir neliela "atelpa", lai ātri atdzīvinātu ekonomiku un palielinātu valsts ienākumus. Vairāk laika automātiski nenozīmē vairāk naudas," sacīja Samars intervijā Vācijas laikrakstam "Bild".
Samars trešdien tiksies ar eiro zonas finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītāju Žanu Klodu Junkeru, bet piektdien dosies uz Berlīni, lai tiktos ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Sestdien viņam Parīzē paredzētas sarunas ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu.
"Ļaujiet man ļoti skaidri pateikt: mēs nelūdzam papildu naudu. Mēs ievērojam savas saistības un pildām visas mūsu prasības," paskaidroja Samars.
"Mums jātiek ārā no šīs negatīvās psiholoģijas, kura ir kā melnais caurums. Grieķi ir balsojuši par jaunu valdību, lai valsts ieņemtu jaunu kursu. Mēs panākam progresu strukturālo reformu un privatizācijas ziņā. Un nav godīgi, ka daži cilvēki Eiropā grib turpināt stumt mūs šajā caurumā," uzstāja Samars.
Grieķija saskaņā ar vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par starptautisko aizņēmumu ir apņēmusies divu gadu laikā no 2013.gada samazināt savus tēriņus par 11,5 miljoniem eiro (8,1 miljonu latu). Ir ziņots, ka Samars vēlas sarunās Berlīnē un Parīzē panākt šī termiņa pagarināšanu par diviem gadiem.
Eiropas Komisijas (EK), Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) auditoru grupai nākammēnes jāziņo par to, vai Grieķijas progress reformu jomā ir pietiekams, lai tā saņemtu nākamo starptautiskā aizdevuma maksājumu savas ekonomikas bankrota novēršanai.
Grieķija ir saņēmusi no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda finanšu palīdzību aptuveni 240 miljardu eiro (aptuveni 169 miljardu latu) apmērā.
Tēriņu samazināšana ir priekšnoteikums, lai Atēnas dabūtu nākamo aizdevuma maksājumu 31,5 miljardu eiro (22 miljardu latu) apmērā, kas ir vitāli nozīmīgi valsts maksātspējas saglabāšanai. Nav gaidāms, ka šo maksājumu Atēnas saņems ātrāk kā oktobrī.
Ja Grieķija šo aizdevuma daļu nesaņemtu, tai varētu draudēt defolts un iespējama aiziešana no eiro zonas.