Foto: DELFI

Ieroču embargo pret Krieviju būtu vairāk nekā tikai simboliska, jo Krievija sev pati spēj piegādāt bruņojumu, atsaucoties uz Lielbritānijas kompānijas "IHS Jane’s" pētījumu vēsta aģentūra AP.


Pagājušajā gadā Eiropas Savienība (ES) uz Krieviju eksportēja militāro aprīkojumu 583 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas ir mazāk nekā viens procents no Krievijas 68 miljardus dolāru lielā aizsardzības budžeta. Lielāko daļu no summas, 521 miljonu ASV dolārus, Krievija samaksājusi Francijai par diviem "Mistral" klases karakuģiem.

Ieroču pārdošana Krievijai tika apšaubīta pagājušajā nedēļā, kad Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un Eiropas Savienība (ES) vēlējās ieviest stingrākas sankcijas pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina valdību, jo tā atbalstot Ukrainas nemierniekus. 

Britu kompānija "IHS Jane's", kas specializējas militārās, gaisa un transporta jomās, atzīmējusi, ka daudzi no pašreizējiem ieroču darījumiem ir veikti periodā no 2010.-2012. gadam, kad Krievija vēlējās modernizēt savu militāro tehniku ar Rietumu palīdzību. 2012. gadā, pēc Putina nonākšanas prezidenta amatā, Krievija mainīja virzienu un pārstāja iepirkt Rietumu ieročus. 

Taču pētījumā norādīts, ka Krievija iepērk tādu militāro aprīkojumu, kam ir divējāds pielietojums. Piemēram, dzinējus var izmantot gan civilos, gan militāros transportlīdzekļos.

Lielbritānijas parlamentārā komiteja pagājušā nedēļā bija neizpratnē, kāpēc tikusi dota atļauja par 224 miljoniem ASV dolāru Krievijai pārdot militārās iekārtas, tostarp zenītlielgabalus. Pēc pārbaudēm atklājās, ka darījumā iesaistītais aprīkojums ir domāts nemilitāriem mērķiem.

Pētījuma autori secina, ka Krievija starp militārā bruņojuma importētājvalstīm neietilpst pat pirmajā desmitniekā, taču eksporta ziņā tā ir otrā aiz ASV. Pirmajā Krievijas bruņojuma pircēju desmitniekā nav nevienas ES valsts.

Krievijai ir trešais lielākas aizsardzības budžets pēc ASV un Ķīnas. Paredzams, ka 2016. gadā tas palielināsies par vairāk nekā 40%, sasniedzot 98 miljardus ASV dolāru.

Jau vēstīts, ka 17.jūlijā tika notriekta "Malaysia Airlines" lidmašīna un bojā gāja 298 pasažieri. Tiek pieļauts, ka lidmašīnu notriekusi separātistu raidīta raķete.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!