Viena no lielākajām Igaunijas bankām "LHV Pank" zaudējusi piekļuvi "Deutsche Bank" nodrošinātajam dolāru klīringu pakalpojumam, kas ļauj veikt ASV dolāru maksājumus. Tam par iemeslu ir Vācijas aizdevēja risku aprēķins – Igaunijai kaimiņos esošā Krievija un Latvija neradot drošības sajūtu, publikācijā pieļauj "Bloomberg".
Tik mazai valstij kā Igaunijai laikā, kad globālās bankas rūpīgi vērtē ārējos riska faktorus, ir grūti pierādīt, ka tā ir gana uzticams sadarbības partneris. Tam par iemeslu ir vairāki faktori – kaimiņvalsts Latvija ieguvusi reputāciju kā reģiona naudas atmazgāšanas centrs, kā arī blakus esošā sankcijām pakļautā Krievija nerada gana lielu drošības sajūtu, raksta "Bloomberg".
Jau pirms nepilna gada "LHV Pank" saņēma pirmos signālus, ka "Deutsche Bank" neturpinās nodrošināt Igaunijas bankas ASV dolāru maksājumus. "Vēl vairākas Igaunijas bankas pašlaik saskaras ar līdzīgu problēmu," "Bloomberg" sacījis bankas vadītājs Anders Kiters.
"Deutsche Bank" komentārā "Bloomberg" neprecizē, kāpēc dolāru klīrings Igaunijas bankai pārtraukts, vien norādot, ka banka globālā līmenī pārskata savus sadarbības tīklus.
"Banku sektors Igaunijā ir pavisam citādāks nekā Latvijā, kura pēc Krievijas un Moldovas naudas atmazgāšanas skandāliem tagad strādā pie lielākas regulācijas procesa stingrības. Nerezidentu noguldījumi Igaunijā jūnija beigās veidoja vien 15%, kamēr Latvijā šis rādītājs ir apmērām 50%," minēts publikācijā.
Tāpat "Bloomberg" piemin, ka Igaunija Bāzeles pārvaldības institūta reitingā, kurā apskata naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku, 149 valstu vidū ierindota kā trešā drošākā, bet Latvija atrodama 35 vietas zemāk.
"Dažās no diskusijām mūsu atrašanās blakus Krievijai tiek uztverta kā risks, bet tas ir absurds. Mums, atšķirībā no Latvijas, nav problēmu ar naudas atmazgāšanu, un nerezidentu noguldījumu īpatsvars ir pavisam zems," ar Vācijas bankas lēmumu neapmierināts ir Kiters.
"LHV Pank" banka ietilpst Igaunijas finanšu grupā "LHV Group".
