Naftas cena aizvadītajā gadā samazinājusies uz pusi un arī 2015.gada pirmajās tirdzniecības dienās tās cena pieaugumu neatsāk, naftas globālā pieprasījuma kāpumam stagnējot un šīs izejvielas pārprodukcijai turpinot augt.
Kopumā analītiķi gan Latvijai, gan globālajam tirgum 2015.gadā prognozē samazināto enerģijas resursu cenu radītu pozitīvu ietekmi. Starptautiskais valūtas fonds paziņojis, ka šis faktors šogad globālās ekonomikas izaugsmi pasteidzinās par 0,3 - 0,7%.
Patlaban naftas cenas sasniegušas zemāko līmeni kopš 2009.gada maija - ASV tirgotā WTI markas jēlnafta biržā maksā 51,4 ASV dolārus par barelu, bet Londonas biržā tirgotā "Brent" markas jēlnafta maksā 55,37 ASV dolārus par barelu.
Pirms gada WTI cena pārsniedza 106 dolārus, bet "Brent" maksāja 111 dolārus. 2014.gadā novērotais jēlnaftas cenu kritums ir otrs lielākais pēc 2008.gadā finanšu krīzes ietekmē notikušā.
"Reuters" analītiķi naftas cenu krituma iemeslus skaidro ar naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC nevēlēšanos samazināt šī resursa ieguvi, neraugoties uz augošo slānekļa naftas ieguves apjomu ASV un pieprasījuma kāpuma apstāšanos Ķīnā.
Krītošā naftas cena līdz šim visdramatiskāk ietekmējusi Krievijas ekonomiku. Venecuēla, kuras ekonomika arī ir lielā mērā atkarīga no šī resursa eksporta, apvainojusi ASV "naftas karā" un sazvērestībā.
Tiesa gan, par "naftas karā" konfliktējošām pusēm analītiķi izsaka arī citas versijas. Proti, OPEC valstu, tostarp pasaules lielākā naftas ražotāja Saūda Arābijas, nevēlēšanos apstādināt cenu kritumu, ko tās varētu paveikt, samazinot piedāvājumu globālajā tirgū, eksperti skaidro ar centieniem apturēt ASV naftas ieguves apjomu.
Pēdējos gados jaunas tehnoloģijas ASV ļāvušas ievērojami paplašināt slānekļa naftas ieguves apjomus. Tas savukārt mazinājis ASV nepieciešamību importēt naftu, ievērojami ietekmējot arī globālo tirgu. Līdz 2014.gadam šo tendenci līdzsvaroja konflikti tādās naftas eksportētājvalstīs kā Irāka un Lībija. Savukārt 2014.gada jūlijā Lībijā tika atsākta divu eksporta termināļu darbība un arī Irāka paziņojusi par naftas eksporta kāpināšanu.
Atsaucoties uz "Citigroup" analīzi, "Bloomberg" norāda, ka ASV plāni atļaut naftas eksportu varētu apdraudēt šo Saūda Arābijas stratēģiju.
Kopš 1975.gada ASV aizliegusi jēlnaftas eksportu. 2014.gada nogalē ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija šim aizliegumam noteikusi atsevišķus izņēmumus. "The Financial Times" vērtējumā prezidents rada augsni tālākām diskusijām par 40 gadus vecā aizlieguma atcelšanu.
Kamēr globālajai ekonomikai krītošā naftas cena nozīmē pozitīvu grūdienu, naftas eksportētājvalstīm tas nozīmē zaudējumus.
Ja 2015.gadā vidējā naftas cena par barelu būs 60 ASV dolāri, Krievijas ekonomika samazināsies par 4,5%. Tieši naftas cena ir galvenais iemesls Krievijas valūtas rubļa vērtības straujajam kritumam.
Kamēr Saūda Arābija un citas lielās naftas eksportētājvalstis uzkrājušas pietiekami lielas valūtas rezerves, lai tās varētu turpināt savas saistības, īstermiņā ciešot zaudējumus, tikmēr Venecuēlai cenu kritums var nozīmēt defoltu jeb nespēju norēķināties ar saviem kreditoriem. Saūda Arābijai savukārt nākamgad varētu nākties rēķināties ar deficītu, kas būs mērāms 14% apjomā no valsts iekšzemes kopprodukta.
