Vēlā trešdienas vakarā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti un Eiropas Savienības (ES) Padome panākusi vienošanos par autortiesību noteikumiem digitālajā vidē, kas iepriekš raisīja plašas diskusijas sociālajos tīklos un tika zākāti par "interneta nāvi". Parlaments gan uzsver, ka noteikumi palīdzēs radošo profesiju pārstāvjiem un izdevējiem risināt sarunas ar lielajiem interneta uzņēmumiem par autortiesību atlīdzības saņemšanu.
Panāktā vienošanās vēl jāapstiprina ES Padomei un Eiropas Parlamenta plenārsēdē.
Kā informē EP, vienošanās mērķis ir nodrošināt autortiesību noteikumu tiesību un pienākumu piemērošanu arī interneta vidē. Proti, vienošanās mērķis ir radīt vidi, kurā autortiesību turētājiem būtu vienkāršāk vienoties par atlīdzību no viņu darbu izmantošanas interneta platformās. Līdz ar to šie noteikumi ietekmēs tādas populāras interneta vietnes kā ''YouTube'', ''Facebook'' un ''Google News''. Tas nozīmē, ka autori un izpildītāji varēs ne vien pieprasīt atlīdzību, bet arī papildu samaksu, ja sākotnējā vienošanās par viņu darbu izmantošanu, salīdzinot ar izplatītāja gūto peļņu, būs "neproporcionāli zema".
Skaļās diskusijas sociālajos tīklos, kur likumdošanas iniciatīva tika saukta par "interneta nāvi" un "cenzūras mašinēriju", par iniciatīvu atbildīgais ziņotājs EP Aksels Foss (EPP, Vācija) jau pērn nodēvēja par klasisku jaudīga lobija piemēru.
Abu ES likumdevēju mērķis sarunās bija arī turpmāka vārda brīvības nodrošināšana internetā. Pretēji sociālajos tīklos paustajām bažām, lietotāji arī turpmāk varēs brīvi dalīties ar ziņu rakstu fragmentiem, "mēmēm" un GIF attēliem. Tāpat, kā skaidro EP, noteikumi ļaus augšupielādēt aizsargātus materiālus citēšanas, kritikas, kariķēšanas vai parodēšanas nolūkā.
Noteikumi arīdzan neattieksies uz materiālu augšupielādi nekomerciālās tiešsaistes enciklopēdijās, piemēram, ''Wikipedia''. Vienkāršoti noteikumi tiks piemēroti arī jaunuzņēmumu platformām.
EP uzsver, ka, padarot interneta uzņēmumus atbildīgus par saturu, uzlabosies tiesību turētāju iespējas panākt sev labvēlīgākas vienošanās ar interneta platformām.
Portāls "Delfi" jau ziņojis, ka pēdējo reizi noteikumi, kas regulē autortiesības vienotajā digitālajā tirgū ES, grozīti 2001. gadā. Tehnoloģiju pasaule šo 17 gadu laikā mainījusies visai krasi, un arī biznesa modeļi, kas šobrīd balstīti globālajā tīmeklī, ir pavisam citādi, nekā bija šīs tūkstošgades sākumā. Tas arī ir viens no galvenajiem argumentiem, ko saistībā ar direktīvas izstrādi piesauc EP deputāti. Tāpat direktīvas mērķis saskaņā ar Juridiskās komitejas skaidrojumu ir panākt, ka radošo profesiju pārstāvji gūst savu tiesu materiālā labuma no 21. gadsimta digitālās vides. Turpretim aktīvisti apgalvo, ka direktīvas patiesais mērķis ir ierobežot iedzīvotāju iespējas dalīties ar dažāda veida saturu internetā, kā arī uzraudzīt ikvienu interneta lietotāju.
Jau ziņots, ka pagājušā gada jūlija EP noraidīja Juridiskās komitejas 20. jūnijā apstiprināto pilnvaru projektu, līdz ar to neļaujot komitejai sākt sarunas ar dalībvalstu ministriem.
