Interneta nāve vai taisnīga samaksa – ko nesīs ES autortiesību direktīva
Foto: Brannon Naito / cc

Aizvadīto nedēļu laikā sociālajos tīklos skaļas kļuvušas diskusijas par Eiropas Savienības (ES) likumdošanas iniciatīvu autortiesību aizsardzības jomā digitālajā vidē. Vēl visai agrīnā izstrādes stadijā esošā direktīva zākāta par "interneta nāvi" un "cenzūras mašinēriju", savukārt par likumdošanas iniciatīvu atbildīgais ziņotājs Eiropas Parlamentā (EP) pēkšņo aktīvistu gūzmu dēvē par klasisku jaudīga lobija piemēru.

Pēdējo reizi noteikumi, kas regulē autortiesības vienotajā digitālajā tirgū ES, grozīti 2001. gadā. Tehnoloģiju pasaule šo 17 gadu laikā mainījusies visai krasi, un arī biznesa modeļi, kas šobrīd balstīti globālajā tīmeklī, ir pavisam citādi, nekā bija šīs tūkstošgades sākumā. Tas arī ir viens no galvenajiem argumentiem, ko saistībā ar direktīvas izstrādi piesauc EP deputāti. Tāpat direktīvas mērķis saskaņā ar Juridiskās komitejas skaidrojumu ir panākt, ka radošo profesiju pārstāvji gūst savu tiesu materiālā labuma no 21. gadsimta digitālās vides. Turpretim aktīvisti apgalvo, ka direktīvas patiesais mērķis ir ierobežot iedzīvotāju iespējas dalīties ar dažāda veida saturu internetā, kā arī uzraudzīt ikvienu interneta lietotāju.

Jau ziņots, ka ceturtdien EP noraidīja Juridiskās komitejas 20. jūnijā apstiprināto pilnvaru projektu, līdz ar to neļaujot komitejai sākt sarunas ar dalībvalstu ministriem. Pagaidām jebkādi minējumi par to, kad direktīva varētu stāties spēka, būtu spekulācijas, jo līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Ceturtdienas balsojumā tika nolemts pilnvaru projektu atgriezt Juridiskajai komitejai, no kuras uz parlamenta deputātu galdiem jau ar visiem grozījumiem tas nonāks septembrī. Ja parlaments to atbalstīs, sāksies sarunas ar dalībvalstu ministriem un tad direktīvas gala versija vēl būs jāapstiprina EP.

"Nešaujiet ziņnesi"

Situācija, kas šobrīd radusies, mazliet atgādina mēģinājumu "nošaut ziņnesi", portālam "Delfi" pašreiz ap direktīvu kūsājošās kaislības raksturoja avots EP. Direktīvas izstrādātāji vēlas, lai ikviens, kurš rada saturu, kas pēcāk tiek pārpublicēts neskaitāmās tīmekļvietnēs, saņemtu pienācīgu autoratlīdzību. Pamata bažām par to, ka ES direktīva aizliegs parodijas vai satīru, īsti neesot, jo katrai dalībvalstij pašai būs jānosaka, kur beidzas satīra vai parodija un ir piemērojams autortiesību regulējums. Līdz ar to, kā skaidro avots, aktīvisti šobrīd klauvē pie nepareizajām durvīm – viņiem būtu jālobē šīs intereses savā nacionālajā valdībā.

Dienu pirms EP deputātu balsojuma par izmaiņām atbildīgās komitejas ziņojumā interneta enciklopēdijas "Vikipēdija" lapas latviešu valodā tika bloķētas. Lapas pārstāvji tādējādi protestēja pret plānotajām izmaiņām regulējumā, norādot, ka plānotā direktīva "apdraud tiešsaistes brīvību un liedz tīmekļa piekļuvi, radot jaunus šķēršļus, filtrus un ierobežojumus". Tika bloķētas ne vien "Vikipēdijas" lapas latviešu valodā, bet arīdzan dažās citās ES valodās.

Šāda interneta enciklopēdijas rīcība gan direktīvas izstrādātāju vidū uzņemta ar izbrīnu, jo regulējums uz "Vikipēdiju" nemaz neattiecas, trešdien preses konferencē teica par direktīvu atbildīgais ziņotājs EP Aksels Foss (EPP) no Vācijas. ""Vikipēdija" ir izņemta no 13. punkta. Ja viņi vēlas, mēs, protams, varam viņus iekļaut." Viņš skaidroja, ka regulējums neattiecas uz interneta enciklopēdijām, izpētes resursiem, kā arī ilustrācijām, ko izmanto muzeji un bibliotēkas.

Tirgus noteikumu pārnešana uz digitālo vidi

Sociālo tīklu apcirkņos atrodams ne mazums minējumu un apgalvojumu par to, kā pēc direktīvas ieviešanas mainīsies interneta vide. Piemēram, kādā tvitera diskusijā cilvēki apmainās viedokļiem un pauž pārliecību, ka turpmāk nedrīkstēšot publicēt ne tikai citu radītus darbus, bet arī saites, kas satur, piemēram, raksta vai pētījuma nosaukumu, ja vien iepriekš nebūs panākta vienošanās ar autoru. EP gan mierina: gala lietotājus direktīva tiešā veidā būtiski neietekmēs, tā daudz vairāk attiecināma uz uzņēmumiem, kuriem pieder platformas, kas ikdienā tiek izmantotas ziņu, mūzikas un citai apmaiņai.

"Mēs vēlamies, lai vieni un tie paši noteikumi ir kā dzīvē, tā tiešsaistē. Tās ir milzu kompānijas, kas saņem milzu naudu, izmantojot to, ko radījuši citi," saka Foss, piebilstot, ka tādām kompānijām kā "Google", "Facebook" un "Amazon" ir jāpieņem, "ka tie noteikumi, kas viņiem ļauj izmantot saturu, atrunā arī autortiesības" un "viņi nevar izvēlēties, kuriem tirgus noteikumiem sekot un kuriem ne".

Piemēram, vietnē "Youtube" miljoniem eiropiešu ik dienu klausās mūziku un nereti pirms tās izvietotās reklāmas, no kurām ienākumus gūst "Youtube", taču vietne dziesmu autortiesību turētājiem atvēl salīdzinoši nelielu summu. ""Youtube" ir lielākais mūzikas atskaņotājs, taču tikai 3% no apgrozījuma tiek satura veidotājiem," klāsta Juridiskās komitejas locekle Virdžīnija Rozjēra (S&D) no Francijas.

Arī EP deputāts Žans Marī Kavada (ALDE) no Francijas uzsver, ka pretestības cēlonis ir nauda, kas direktīvas pieņemšanas gadījumā varētu iet secen tehnoloģiju milžiem: "Kad viņi runā par brīvību, tas ir tikai lobisms un propaganda, jo prātā ir tikai nauda."

Biedē ar vispārēju monitoringu

Vēl vienas bažas, kas izskanējušas ne reizi vien, – lai izsekotu, kā direktīva tiek ievērota, tiks veikta rūpīga satura uzraudzība. "Redzam, ka izplatās ideja – mums ir slēpts nodoms, kas novedīs pie cenzūras un kontroles. Šīs baumas izplata ieinteresētie," klāsta Rozjēra, "tā nav tikai aktīvistu darbība, aiz tās ir lobisti. Nav nekā tāda, kas paredzētu ieviest vispārēju interneta monitoringu."

Kā skaidro Juridiskā komiteja, noteikumi paredzētu vietnēm izstrādāt veidu, kā uzraudzīt to, vai augšupielādētais saturs nepārkāpj autortiesības. Vienlaikus gan uzraugošajam algoritmam jābūt veidotam tā, lai tas nebloķētu saturu, kas nepārkāpj autortiesības. Tāpat plānots noteikt, ka vietnēm jāizstrādā vienkārša "apstrīdēšanas sistēma", kurā tās lietotāji gadījumā, ja uzskata, ka viņu augšupielādētais satur bloķēts nepamatoti, var pieprasīt lēmuma par bloķēšanu pārskatīšanu.

Šāds vietņu pašu veikts augšupielādētā satura monitorings gan nebūtu nekas jauns, jo jau šobrīd, piemēram, "Youtube" izmanto rīku, kas spēj augšupielādētajos video uziet ar autortiesībām aizsargātu saturu. Iespējams, direktīvas ieviešana nozīmētu, ka šajos rīkos nepieciešami kādi uzlabojumi. Kā portālam "Delfi" norādīja avots EP, tas nozīmē, ka interneta brīvības aktīvistiem vajadzētu klauvēt pie Silīcija ielejas uzņēmumu durvīm, mudinot izstrādāt tādus algoritmus, kas precīzi nosaka, kad ir un kad nav pārkāptas autortiesības.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Lasāmgabali
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus