Mazumtirdzniecības gigants "Amazon" ir kļuvis par pasaules vērtīgāko zīmolu, palielinot savu vērtību par 52%, liecina 2019. gada "BrandZ" top 100 visvērtīgāko pasaules zīmolu novērtējums, ko šā gada jūnijā publiskoja "WPP" un "Kantar" Ņujorkas fondu biržā.
Kopš 2006. gada, kad pirmo reizi tika izvērtēta pasaules zīmolu vērtība un pirmajā vietā atradās "Microsoft", tieši tehnoloģiju kompānijas ir bijušas "BrandZ" top 100 priekšgalā. Palielinoties zīmola vērtībai par iespaidīgiem 52% līdz pat 315,5 miljardiem ASV dolāru, "Amazon" ir apsteidzis "Apple" (zīmols Nr. 2, 309,5 miljardi ASV dolāru) un "Google" (zīmols Nr. 3, 309,0 miljardi ASV dolāru), kuru vērtība pieticīgi palielinājās par attiecīgi 3% un 2%, tā beidzoties tehnoloģiju milžu 12 gadu pārsvaram.
""Amazon" fenomenālais zīmola vērtības pieaugums pagājušajā gadā par gandrīz 108 miljardiem ASV dolāru parāda, ka pašlaik zīmoli ir mazāk piesaistīti atsevišķām kategorijām un reģioniem. Zūd ierobežojumi, jo tehnoloģiju ietekme ļauj zīmoliem, piemēram, "Amazon", "Google" un "Alibaba", piedāvāt pakalpojumu klāstu saskarsmē ar patērētājiem. Ņemot vērā patērētāju pieredzi un kompetenci, šie zīmoli ienāk biznesa pakalpojumu sektorā, radot jaunas iespējas zīmolu izaugsmei. Revolucionāri modeļi zeļ tādos reģionos kā Āzija, jo tur patērētāji vairāk lieto tehnoloģijas un zīmoli integrējas visos cilvēka ikdienas dzīves aspektos," skaidro "Kantar BrandZ" vadītāja Dorīna Vanga (Doreen Wang).
"Facebook" atrodas tikai 6. vietā, savukārt mazumtirgotājs "Alibaba" ir pārspējis "Tencent" un kļuvis par Ķīnas vērtīgāko zīmolu, pakāpjoties par divām vietām (uz 7. vietu) ar 16% vērtības pieaugumu līdz 131,2 miljardiem ASV dolāru. "Tencent", zaudējot trīs vietas un vērtībai salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinoties par 27% līdz 130,9 miljardiem ASV dolāru, atrodas 8. vietā. "BrandZ" to skaidro ar nepastāvīgāku situāciju pasaulē, proti, zīmoliem ir nepārtraukti jāparedz patērētāju mainīgās vajadzības un gaidas.
Lai arī atsevišķas sociālo mediju platformas saskaras ar uzticamības un pieprasījuma grūtībām, "Instagram" (zīmols Nr. 44, 28,2 miljardi ASV dolāru), kuram ir vairāk nekā viens miljards lietotāju visā pasaulē, kļuvis par zīmolu, kas šogad audzis visstraujāk, pakāpjoties par 47 vietām ar iespaidīgu 95% zīmola vērtības pieaugumu. Sport apģērbu uzņēmums "Lululemon", ko iedvesmojusi joga, ir otrs visstraujāk augušais zīmols, sasniedzot 77% pieaugumu līdz 6,92 miljardiem ASV dolāru salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Citi zīmoli, kas ir strauji auguši, piemēram, "Netflix" (+65 %, zīmols Nr. 34, 34,3 miljardi ASV dolāru), "Amazon" (+52%, 315,5 miljardi ASV dolāru) un "Uber" (+51%, zīmols Nr. 53, 24,2 miljardi ASV dolāru), atspoguļo straujās izmaiņas, kādas notiek tehnoloģiju vadītā pasaulē.
"Vērtības pieaugums šā gada top 100 zīmoliem, kas ir visaugstākais, kāds jebkad ir bijis, pierāda to, cik liels spēks ir investēšanai zīmolos. Pieauguma skaitļi norāda uz panākumiem, ko rada jauns fenomens – ekosistēmas zīmola izveide. Zīmoliem ir jāspēj izprast vērtību, kādu šāda veida modelis var sniegt, un jāizmanto tā iespējas, lai nākotnē būtu veiksmīgi," teic "The Store WPP EMEA and Asia" izpilddirektors un "BrandZ" priekšsēdētājs Deivids Rots (David Roth).
Neskatoties uz ekonomisko nestabilitāti attiecībā uz ASV un Ķīnas tirdzniecības tarifiem, gandrīz viena trešdaļa vērtības no triljona dolāriem (328 miljardi ASV dolāru) tika pievienota top 100 vispasaules vērtējumam pēdējā gada laikā, sniedzot kombinētu zīmolu vērtību 4,7 triljonu ASV dolāru apmērā. Liela daļa šīs vērtības ir atvasināta no patērētāju tehnoloģiju zīmoliem, kas tagad kopumā ir vērti vairāk nekā vienu triljonu ASV dolāru. Kā piemēru var minēt jaunpienācēju "Xiaomi" (zīmols Nr. 74, 19,8 miljardi ASV dolāru), Ķīnas mobilo tālruņu zīmolu, kas izmanto arī lietu internetu, lai savienotu viedierīces, un strauji aug tādās valstīs kā Krievija, Indija un Malaizija. Vēl viens Ķīnas zīmols – "Meituan" (zīmols. Nr. 78, 18,8 miljardi ASV dolāru), patērētāju tehnoloģiju platforma, kas piedāvā it visu, sākot ar pārtikas piegādi, istabu rezervēšanu, takšu izsaukšanu un beidzot ar velosipēdu nomu. Savukārt "Uber" iekustina ekosistēmas modeli un paplašinās līdz ēdienu un citu piegāžu pakalpojumiem.
Viss pētījums ir pieejams angļu valodā šeit.
