Foto: AFP/Scanpix

Lietuvas Telšu rajonā ir visi vajadzīgie apstākļi pazemes gāzes krātuves ierīkošanai, taču šāds projekts tiktu īstenots vienīgi tad, ja tuvāko gadu laikā tam atrastos pienācīgs finansējums un ja Lietuvai neizdotos vienoties ar Latviju par iespējām izmantot Inčukalna krātuvi, raksta "Vz.lt".

Trešdien Lietuvas valdība slēgtā apspriedē iepazīstināta ar piecus gadus ilgušo izpētes darbu rezultātiem, kas liecina, ka Telšu rajona Sīderjos šādu krātuvi ierīkot var.

Tomēr premjerministrs Aļģirds Butkevičs licis saprast, ka pagaidām nevar pateikt, vai Sīderju projekts tiks attīstīts. "Latvija joprojām nav īstenojusi Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas direktīvas Trešās paketes prasības un nav izvirzījusi skaidrus un nediskriminējošus noteikumus attiecībā uz trešās valsts pielaidi pie Inčukalna gāzes krātuves, tādēļ Lietuva paralēli apsver alternatīvu iespēju - glabāt gāzi Sīderjos, nodrošinoties ar pienācīgu ES finansiālo atbalstu un reģionālo partneru līdzdalību šādā projektā," viņš uzsvēris.

Pēc valdības vadītāja teiktā, "iespēja glabāt dabasgāzi saskaņā ar elastīgiem un ekonomiski pievilcīgiem noteikumiem ir viens no Lietuvas mērķiem, kas pavērtu iespējas izmantot gāzes cenu svārstības starptautiskajā sašķidrinātās dabasgāzes tirgū, līdzsvarot gāzes patēriņa nevienmērību Lietuvā un vairot savu enerģētisko drošību".

Valdība trešdien paziņoja, ka uzņēmums "Lietuvos energijos gamyba" pabeidzis izvērtēt Sīderju ģeoloģiskās struktūras piemērotību pazemes gāzes krātuves ierīkošanai, un pētījumu rezultāti apliecinājuši, ka tur var ierīkot šādu krātuvi.

Savukārt projekta ekonomiskais izvērtējums parādījis, ka visizdevīgāk būtu to darīt, piesaistot ES atbalsta līdzekļus un izmantojot krātuvi visa reģiona enerģētiskās drošības stiprināšanai. Par finansiāli lietderīgāko atzīta reģionālas krātuves ierīkošana ar 500 miljonu kubikmetru darba tilpumu. Noteikts, ka vajadzības gadījumā šis tilpums varētu tikt palielināts.

Izbūvējot šāda tilpuma krātuvi, daļa no tā varētu tikt paredzēta Polijas tirgus vajadzībām, jo šai kaimiņvalstī dabasgāzes patēriņš ir piecarpus reizes lielāks nekā Lietuvā, tur ir arī liela vajadzība pēc gāzes uzglabāšanas pakalpojumiem un augsts cenu līmenis.

"Provizoriskās aplēses liecina, ka kopējās investīcijas šādā projektā sasniegtu 1,081 miljardus litu (313,3 miljonus eiro), tai skaitā infrastruktūras izveidei būtu vajadzīgi aptuveni 600 miljoni litu un vēl aptuveni 481 miljonu litu izmaksātu 500 miljonu kubikmetru gāzes "spilvena" izveide nepieciešamā gāzes spiediena uzturēšanai, pieņemot, ka beidzamajā projekta posmā, veidojot šo "spilvenu", dabasgāzes cena līdzinātos pašreizējai," norādīts atzinumā.

Ņemot vērā to, ka projekta izmaksas ir augstas un tam vajadzīgas lielas sākotnējās investīcijas, kā arī to, ka šis projekts "no gāzes piegādes drošības stiprināšanas viedokļa būtu izdevīgs visam reģionam", valdība pieņēmusi lēmumu mēģināt piesaistīt šim projektam Eiropas tīklu infrastruktūras instrumenta fonda līdzekļus un sākt dialogu ar atbildīgajām Polijas institūcijām un enerģētikas uzņēmumiem, lai izvērtētu Polijas gatavību atbalstīt Sīderju projektu ES vispārējas intereses projektu atlasē, kā arī Polijas ieinteresētību izmantot šādas krātuves pakalpojumus.

Krātuvi varētu izbūvēt septiņu gadu laikā, ja tai tiktu piešķirts daļējs ES atbalsts.

Kā norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis, jautājums par to, vai pazemes gāzes krātuve Lietuvā tiks celta, varētu noskaidroties ne agrāk kā 2016.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!