Foto: Reuters/Scanpix
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka pieņēmis "skarbu, bet labu" lēmumu bloķēt izmaiņas Eiropas Savienības (ES) līgumā, kuras Francija un Vācija uzskatīja par līdzekli eiro zonas parādu krīzes atrisināšanai.

"Kad mums nevar dot garantijas, tad ir labāk būt ārpusē. Tas ir skarbs, bet labs lēmums," Kamerons sacīja preses konferencē Briselē pēc tam, kad Francijas prezidents Nikolā Sarkozī bija nosaucis par nepieņemamiem nosacījumus, ar kādiem Lielbritānija piekristu ES līguma izmaiņām.

"Es pirms došanās uz Briseli sacīju - ja nevarēšu saņemt pienācīgas garantijas Lielbritānijai jaunā ES līgumā, tad es tam nepiekritīšu. Piedāvātais nav Lielbritānijas interesēs, tāpēc es tam nepiekritu," sacīja Kamerons.

Kamerons nenoliedza, ka viedokļu atšķirību dēļ starp eiro zonas valstīm un tām ES valstīm, kas nav pārgājušas uz eiro, ir radušās zināmas domstarpības.

"Visi šonakt šeit pieņemtie lēmumi izriet no vienas lietas: no fakta, ka Eiropā ir vienota valūta eiro. Lielbritānija ir ārpus [eiro zonas] un paliks ārpusē," sacīja Kamerons. "Citas valstis ir iekšā [eiro zonā] un ar prieku veic radikālas izmaiņas, atsakoties no suverenitātes, lai tas darbotos. Atšķirība starp iekšienē un ārpusē esošajām [valstīm] .. ir nenovēršami radījusi saspīlējumu Eiropas Savienībā," piebilda Lielbritānijas premjers.

Kameronam neizdevās pārliecināt citas ES valstis, ka Lielbritānijai jāpiešķir veto tiesības jautājumā par jebkādām izmaiņām finanšu regulācijā, kas varētu ietekmēt vienu no globālajiem finanšu centriem - Londonas Sitiju, tāpēc Kamerons nepiekrita ES līguma izmaiņām.

Jau ziņots, ka ceturtdien un piektdien Briselē notiekošajā ES samitā nav izdevies panākt vienošanos visu 27 dalībvalstu starpā par ES līguma izmaiņām, tādēļ nolemts slēgt starpvaldību līgumu par budžeta disciplīnu starp 23 valstīm - visām 17 eiro zonas dalībniecēm un sešām ES valstīm ārpus eiro zonas, tostarp Latviju. To preses konferencē piektdienas rītā paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Ārpus vienošanās par stingrāku fiskālo disciplīnu nolēma palikt Lielbritānija un Ungārija, savukārt Zviedrijas un Čehijas valdības vēl konsultēsies ar parlamentiem.

Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts par to pajokoja sociālajā tīklā "Twitter": "Esmu satraukts, ka Lielbritānija sāk nopietni dreifēt prom no Eiropas. Kurp? Stingrā aliansē ar Ungāriju."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!