Kara dēļ notiks diskusijas par budžeta deficīta griestiem Eiropas Savienībā
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Kara dēļ Ukrainā Eiropas Savienības valstīs šogad ir jārēķinās ar lielākiem budžeta deficītiem, tādēļ tuvākā mēneša laikā notiks diskusijas par budžeta deficīta griestiem, kuru ievērošana iepriekš tika atcelta pandēmijas dēļ, bet kurus bija plānots atjaunot nākamgad, intervijā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Pašlaik vēl turpina darboties tā saucām vispārējā izņēmuma klauzula, kas nozīmē, ka arī šogad dalībvalstīm netiek noteikti kvantitatīvi budžeta deficīta griesti, kurus nedrīkstētu pārsniegt. Nākamo gadu vērtēsim, ņemot vērā arī kopējo ekonomisko situāciju Eiropas Savienībā, tajā skaitā arī kara Ukrainā ietekmi uz Eiropas ekonomiku. Lēmumu par to mēs domājam pieņemt kopā ar Eiropas pavasara semestra paketi, kas varētu būt maija beigās. Ir skaidrs, ka valstīm ir jābūt skaidrībai, sākot strādāt pie nākamā gada budžeta, par to, kāds ir kopējais fiskālais ietvars, vai mēs atgriežamies pie fiskāliem noteikumiem un, ja jā, tad kādā formātā. Tuvākā mēneša laikā par to notiks diskusijas un lēmums ir paredzams maija beigās," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzina, ka šogad Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jārēķinās ar pieaugošu budžeta deficītu gan saistībā ar to, ka karš Ukrainā ir nobremzējis ekonomikas izaugsmi un attiecīgi būs mazāki nodokļu ieņēmumu, gan arī tas prasa papildu budžeta izdevumus, gan lai sniegtu palīdzību Ukrainai, gan nodrošinātu finansējumu, kas nepieciešams palīdzībai Ukrainas bēgļiem Eiropas Savienības teritorijā, gan arī ekonomikas atbalsta programmām.

"Tas viss prasa papildu līdzekļus. Turklāt, ja šī karadarbība turpināsies, tas var pārnesties arī uz nākamo gadu. Vēl viens faktors ir karadarbības ietekmē pieaugušās enerģijas un arī pārtikas cenas. Arī ar šo faktoru būs jārēķinās," uzsvēra Dombrovskis.

Jautāts par atbalstu Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas robežvalstīm, tostarp Baltijas valstīm, kuras no kara jūt lielāku ietekmi, Dombrovskis sacīja, ka pašlaik sākotnējā stadijā ir ekonomikas Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) plānu īstenošana, kas dalībvalstīm sniedz nozīmīgu papildu atbalstu ekonomikas atjaunošanai un arī zaļajai transformācijai, kas pašreiz ir aktuāli kontekstā ar atteikšanos no Krievijas fosilajiem energoresursiem.

"Šos līdzekļus ir iespēja izmantot. Turklāt, ja mēs runājam par ANM, tad tā ietvaros joprojām ir neizmantoti aizdevumi vairāk nekā 200 miljardu eiro apjomā, kurus dalībvalstis var pieprasīt. Arī, piemēram, Latvija ANM aizdevums līdz šim nav pieprasījusi," uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Tāpat viņš norādīja, ka ir jādomā par līdzekļiem, kas pašlaik ir nepieciešami Ukrainas atbalstam un pēc tam būs nepieciešami tās atjaunošanai pēc kara. Tam tika veltīta arī īpaša sanāksme Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pilnsapulces laikā.

"Vērtējums ir tāds, kamēr turpinās aktīvā karadarbība Ukrainā, ir nepieciešams finansiālais atbalsts apmēram piecu miljardu eiro apmērā katru mēnesi. Protams, tas ir ļoti liels līdzekļu apmērs un tika runāts, kā tuvāko mēnešu laikā šādus līdzekļus var mobilizēt. Vienlaicīgi notiek diskusijas arī par ilgtermiņa Ukrainas ekonomikas atjaunošanas finansējumu. Tur ir vairākas iniciatīvas. Piemēram, Pasaules Banka veido savu trasta fondu. Arī Eiropas Savienība ir vienojusies veidot Solidaritātes trasta fondu Ukrainas atjaunošanai. Līdz ar to jautājums ir, kādā veidā starptautiskā palīdzība tiek koordinēta, lai šīs iniciatīvas savstarpēji mijiedarbotos," sacīja Dombrovskis.

Viņš arī atzīmēja, ka finansējuma apmērs, kas būs nepieciešams Ukrainas atjaunošanai, ir būtisks. "Pašreiz, protams, neviens nevar pateikt precīzu skaitli, jo postījumi turpinās, bet ekspertu vērtējumi sniedzas līdz pat 500 miljardiem eiro," teica Dombrovskis, piebilstot, ka, visdrīzāk, Eiropa sniegs vislielāko atbalstu Ukrainas atjaunošanai.

Viņš gan norādīja, ka pašlaik netiek plānots ņemt nost naudu esošajām Eiropas Savienības budžeta programmām un pārdalīt to kaut kur citur, jo pašlaik tiek izmantotas tās budžeta programmas, kas šādiem mērķiem ir pieejamas - gan humānās palīdzības, gan militārā atbalsta programmas un fondi, gan makrofinansiālās palīdzības programmas.

"Vienlaikus ir jāsaka, ka budžeta rezerves ļoti straujā tempā tiek izlietotas. Taču, ja mēs runājam par palīdzības apjomu, kas ir mērāms simtos miljardu eiro, te nevar būt runa par esošo Eiropas Savienības budžetu. Skaidrs, ka tas prasīs papildu finansējumu piesaisti, tostarp no Eiropas Savienības dalībvalstīm," atzina Dombrovskis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka pašlaik tiek vērtēts arī tas, kā par Ukrainas atjaunošanu pēc kara varētu likt maksāt Krievijai. Tostarp Eiropas Savienībā ir izveidota darba grupa par Krievijas sankcionēto aktīvu iesaldēšanu un atsavināšanu.

"Pamatā tas attiecas uz indivīdu - vienkāršāk oligarhu, un uzņēmumu aktīviem. Tas gan nav tik vienkārši, jo šos aktīvus var konfiscēt, ja tiek pierādīta saistība ar kriminālām aktivitātēm atbilstoši tās dalībvalsts likumiem, kurā šie aktīvi atrodas. Taču darbs notiek un ir doma šos līdzekļus novirzīt tostarp Ukrainas iekšienē pārvietoto personu atbalstam. Pašreiz vērtējam jautājumu arī par Krievijas Centrālās bankas aktīviem. No vienas puses var teikt, ka šiem aktīviem ir gandrīz vai universāla imunitāte, bet no otras puses starptautiskajās tiesībās ir princips "agresors maksā" un agresoram ir jāmaksā reparācijas par postījumiem, ko tas ir nodarījis. Tādēļ šī situācija tiek vērtēta un tur, kur būs iespēja aktīvus novirzīt Ukrainas atbalstam vai atjaunošanai, tas tiks darīts," solīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.