Ķīna martā vairāk nekā divas reizes audzējusi metalurģijā izmantoto ogļu importa apjomus no Krievijas, pērkot tās ar ievērojamu atlaidi, jo citas valstis Ukrainas kara dēļ apturējušas to iegādi, raksta "Bloomberg".
Koksa ogļu imports no Krievijas martā palielinājies līdz 1,4 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 590 000 tonnu pērnā gada attiecīgajā periodā, un 1,1 miljonus tonnu februārī, liecina Ķīnas muitas dati. Enerģijas ražošanā izmantoto termisko ogļu imports samazinājās, jo salīdzinoši siltie laikapstākļu ierobežojuši pieprasījumi un Ķīna palielinājusi iekšzemes ražošanas apjomus.
Ķīna izmanto iespēju ar lielām atlaidēm iegādāties Krievijas ogles, ņemot vērā, ka citi pircēji, piemēram, Japāna un Eiropas Savienība tuvojas enerģijas avotu iegāžu aizliegumam. Lai gan Krievijas ogļu cenas pērn nedaudz pieauga, tās aizvien ir krietni zemākas nekā citu piegādātāju, piemēram, Indonēzijas un Mongolijas, cenām.
Āzijas lielākā ekonomika devusi mājienus, ka ir ieinteresēta iegādāties vairāk Krievijas energoresursu, neskatoties uz dažādiem liegumiem kara dēļ.
Kaut arī Ķīna plānojusi strauji palielināt vietējo ogļu ieguvi, valsts ieguves vietās tiek izgatavoti zemas kvalitātes resursi, kas nav piemēroti tērauda rūpnīcām, un tas nozīmē, ka tērauda ražotāji aizvien ir atkarīgi no koksa ogļu piegādātājiem ārzemēs.
