Finanšu krīze Ķīnā sākusies pagājušajā nedēļā un nācies pat pagarināt banku darbības termiņus, lai kredītiestādes paspētu iegūt nepieciešamo kapitālu. Ķīnas Centrālā banka atteikusies izsniegt bankām skaidru naudu, par spīti daudziem lūgumiem.
Savukārt ceturtdien parādījušās baumas, ka viena no Ķīnas lielākajām bankām varētu piedzīvot defoltu, un īstermiņa kreditēšanas operācijas praktiski tika apturētas, ziņo "Finmarket".
Nedēļas nogalē Ķīnas Centrālā banka tomēr sākusi rīkoties, taču banku glābšanas operācija notikusi slepeni - oficiālais finanšu tirgus regulators nav izplatījis nekādu paziņojumu, bet vietējie mediji vēstījuši, ka Centrālā banka iepludinājusi līdzekļus vairākās kredītiestādēs.
Tā dēvēto REPO darījumu, kur vērtspapīru pārdevējs apņemas tos atpirkt pēc noteikta laika par iepriekš noteiktu cenu, nedēļas likme nokritusies par 227 bāzes punktiem – līdz 8,5%. Tas nozīmē, ka finanšu riski saglabājas.
"Finmarket" norāda, ka atslābināties ir pāragri, jo īstermiņa kredītu likmes joprojām divas reizes pārsniedz normālo līmeni.
Arī valsts oficiālais biržas indekss "Shanghai Composite" turpinājis krist. Pēc tirdzniecības slēgšanas pirmdien tā vērtība samazinājusies vēl par 5,3% - līdz zemākajam līmenim kopš 2009.gada augusta.
Tikmēr Ķīnas Centrālā banka plašāk neko nekomentē un klusējot glābj izredzētās bankas, bet analītiķi cenšas noskaidrot, kas īstenībā notiek, raksta "Finmarket". Tiek uzsvērts, ka Ķīnas banku likviditātes deficīts ir augsts. Pat pēc Centrālās bankas iejaukšanās atslēgas rādītājs banku kapitāla pieejamībai – REPO – bijis trīs reiz augstāks nekā divas nedēļas iepriekš.
Analītiķi arī prognozē, ka Ķīnas krīze var kļūt globāla un var ietekmēt visu pasauli.
Likmes sākušas augt jūnija sākumā, tieši lielu ķīniešu svētku priekšvakarā. Tas nav bijis nekas neparasts, jo banku sistēmā nepieciešamība pēc skaidras naudas pieaug svētku priekšvakarā. Parasti regulators bankām nodrošina vairāk līdzekļu un pēc svētkiem tos atgūst atpakaļ, tomēr šoreiz Ķīnas Tautas banka tā nav darījusi.
Ķīnas vietējie masu mediji ziņojot, ka mērķis esot patēriņa kreditēšanas pieauguma piebremzēšana.
Pēdējā pusotra gada laikā valdība nav iejaukušies kreditēšanas bumā, lai kaut kā iekustinātu buksējušo ekonomiku, tomēr ne viss ir noticis pēc plāna. Šā gada pirmajā ceturksnī kopējā kreditēšana Ķīnā augusi par 60%, no kuras banku kreditēšana augusi tikai par 3%, salīdzinot ar pērno gadu.
Šo milzu pieaugumu nodrošinājis "pagrīdes banku" sektors, kas ļoti satrauc valdību, jo aug "slikto kredītu" īpatsvars un nekustamā īpašuma cenas.
Ķīnas banku sistēmā dominē valsts, tāpēc arī krīzes rezultāts būs atkarīgs no tās rīcības.
Tās rīcībā ir milzu pilnvaras un valūtas rezerves, tāpēc krīzi var ātri novērst. Oficiālā statistika liecinot, ka Pekinai tam ir pietiekami finanšu līdzekļu.
