12. maijā Kirgizstānā, nebrīdinot advokātus, tika sasaukta slepena tiesas sēde, kurā dažu stundu laikā aizmuguriski pieņemts notiesājošs spriedums pret Latvijas pilsoņiem – bijušajām "Manas bankas" amatpersonām, Belokoņu, Anitu Lasi, Juriju Kačnovu, Jevgēņiju Verbicki, piespriežot 20 gadu cietumsodu katram un mantas konfiskāciju, apstiprina Belokoņs.
To ziņojot Kirgizstānas prese, bet oficiālas informācijas nedz Belokoņa advokātiem, nedz iesaistītajiem Latvijas pilsoņiem vēl neesot. Tiek uzsvērts, ka Kirgizstāna pieļāvusi būtiskus krimināltiesību pamatprincipu pārkāpumus, un tāpēc spriedums netiks atzīts un izpildīts Latvijā, Eiropas Savienībā un citās civilizētās valstīs.
Kirgizstānas mediji ziņo, ka kādreizējā prezidenta dēlam Maksimam Bakijevam piespriests mūža ieslodzījums, bet vēl septiņiem cilvēkiem tiesa piemērojusi pārsvarā 20 gadu cietumsodus.
"Mēs uzskatām, ka lēmums pieņemts, atriebjoties par Kirgizstānas valdībai nelabvēlīgo Starptautiskās Arbitrāžas lēmumu, kas nosaka, ka Kirgizstānai Latvijas pilsonim Valērijam Belokoņam jāmaksā 16,5 miljoni dolāru kompensācija. Kirgizstānas tiesas lēmums nekādi neietekmē Kirgizstānas valdības pienākumu samaksāt Belokoņam starptautiskās arbitrāžas piespriesto kompensāciju, bet dod iespēju iekšpolitiski skaidrot Kirgizstānas zaudējumu starptautiskā arbitrāžā," teikts paziņojumā medijiem.
Tiek uzsvērts, ka "2010. gadā pēc vardarbīga valsts apvērsuma Kirgizstānas jaunais režīms faktiski atņem Belokoņam piederošo "Manas Bank". Belokoņs vairākkārtīgi mēģinājis risināt sarunas par savu investīciju atgūšanu ar Kirgizstānas jauno valdību, balstoties uz starp Latviju un Kirgizstānu noslēgto starpvalstu līgumu par investīciju aizsardzību.
2010. gada 23. novembrī Belokoņs brīdināja Kirgizstānu par starptautiskās arbitrāžas procesa uzsākšanu. Reaģējot uz to, pēc diviem mēnešiem – 2011. gada 19. janvārī – Kirgizstānas varasiestādes izvirzīja apsūdzību bijušajām "Manas Bank" amatpersonām.
"Lai gan jau 2011. gada aprīlī Kirgizstānas Republikas Finanšu izmeklēšanas dienests oficiāli atzina, ka "Manas Bank" nav konstatēti pārkāpumi un nav pamata soda sankcijām pret banku, Kirgizstānas valdība steidzas izmantot krimināltiesiskas metodes, lai atriebtos par zaudējumu starptautiskajā arbitrāžā. Starptautiskā arbitrāža apstiprināja, ka Kirgizstānas valdība prettiesiski un bez likumīga pamatojuma atņēma Belokoņam piederošo "Manas Banku". Starptautiskā tiesa Kirgizstānas iesniegtos pierādījums raksturoja kā anekdotiskus. Arbitrāžas spriedumā teikts, ka jau pats lēmums par labu Belokoņa kungam novērš viņa reputācijai nodarīto kaitējumu," paziņojumā medijiem norāda Belokoņs.
Tiek uzvērts, ka Kirgizstānas valdība joprojām pārkāpjot 2008. gadā noslēgto Latvijas - Kirgizstānas divpusējo līgumu par investīciju aizsardzību, kas nosaka, ka visi investīciju strīdi jārisina draudzīgi un maksimāli īsā laikā, kā arī, ka pusēm ir saistoši un obligāti izpildāmi tiesu lēmumi investīciju strīdu sakarībā.
"Delfi" jau ziņoja, ka 2014. gadā starptautiskā šķīrējtiesa Parīzē nolēma, ka Kirgizstānai jāsamaksā uzņēmējam 16,5 miljoni dolāru, kā arī jāatlīdzina Belokoņa juridiskie izdevumi un procenti par šīm summām, sacīts Kirgizstānas valdības preses dienesta paziņojumā.
Savukārt Kirgizstāna 2015. gada janvārī vērsās Parīzes Apelācijas tiesā ar prasību atcelt šo lēmumu. Kirgizstāna savu prasību pamatoja ar to, ka "ar [arbitrāžas] lēmumu tika noteikts, ka Belokoņam pienākas kompensāciju par biznesu, kurš pēc būtības bija noziedzīgs uzņēmums, kura darbības liela daļa bija noziedzīgu ienākumu atmazgāšana".
"2017. gada 21. februārī Parīzes Apelācijas tiesa atcēlusi par labu Belokoņam pieņemto arbitrāžas lēmumu, tiesa arī nolēmusi piedzīt no Belokoņa Kirgizstānas juridiskos izdevumus 300 000 eiro apmērā," sacīts Kirgizstānas valdības preses dienesta paziņojumā. Tajā piebilsts, ka Apelācijas tiesas lēmumā norādīts – tik strauji bankas panākumi tik īsā laikā attīstības valstī nevar tikt izskaidroti ar parastu banku praksi. "Belokoņs iegādājās banku, lai izvērstu noziedzīgu ienākumu atmazgāšanas praksi valstī, kurā viņa priviliģētās attiecības ar tiem, kuriem ir ekonomiskā vara, nodrošinātu to, ka nav reālas kontroles pār viņa darbību – praksi, kas nevarētu zelt un plaukt tam mazāk labvēlīgos apstākļos Latvijā," Kirgizstānas valdības preses dienests citē Parīzes Apelācijas tiesas lēmumā teikto.
Belokoņa biznesa partneris bija Kurmanbeka Bakijeva dēls Maksims Bakijevs, kuram 2013. gadā Kirgizstānā aizmuguriski tika piespriests 25 gadu cietumsods par ekonomiskiem noziegumiem.
Belokoņa pārstāvji iepriekš informēja, ka Kirgizstānas valdības paziņojums nav patiess. ''Kirgizstānas valdības paziņojums par to, ka tiesa Parīze it kā ir atcēlusi Belokoņam labvēlīgo starptautiskās arbitrāžas spriedumu, ir melīgs. Starptautiskās arbitrāžas spriedums ir nepārsūdzams. Kirgizstānas valdības parāds Belokoņam divu gadu laikā kopš starptautiskās arbitrāžas sprieduma pasludināšanas ''Manas Bank'' ekspropriācijas lietā pieaudzis teju par 1,5 miljoniem dolāru, un sasniedz 17,78 miljonus dolāru,'' informēja uzņēmēja pārstāvji, piebilstot, ka Kirgizstānas valdība tērē miljoniem dolāru budžeta naudas juridiskiem pakalpojumiem, lai uz laiku atliktu parāda samaksu.
Pēc Belokoņa pārstāvju paustā, Kirgizstānas valdība melo un mēģina uzdot vēlamo par esošo. ''Francijas tiesas pirmā instance atzina, ka Kirgizstānas īpašumi Francijas teritorijā nav atsavināmi par labu Belokoņam. Kirgizstānai Francijā nav aktīvu, uz kuriem varētu vērst piedziņu. Tikmēr Anglijas tiesa ir atzinusi šo starptautiskās arbitrāžas spriedumu par izpildāmu Lielbritānijā bez jebkādiem iebildumiem no Kirgizstānas puses. Kirgizstānas ignorance pret Arbitrāžas sprieduma atzīšanu valstī, kur tai konkrētā brīdī nav jābaidās no piedziņas, vēlreiz parāda, ka tās Francijā celtie iebildumi attiecībā pret Arbitrāžas spriedumu ir nevis faktiski pamatoti, bet pielāgoti mērķim nemaksāt Belokoņam Arbitrāžas spriedumā noteikto kompensāciju,'' klāstīts uzņēmēja paziņojumā medijiem.
Kad Belokoņs saņems Starptautiskās šķīrējtiesas piespriesto, viņš Latvijas budžetā iemaksāšot nodokļus aptuveni miljona ASV dolāru apmērā.
Valērijs Belokoņs ir "Baltic International Bank" akciju kontrolpaketes īpašnieks.
