Kā ziņo Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas nodaļa, līdzās Smeltes pussalai ierīkotajā nosēdlaukā glabājas piesārņota grunts, kas izsmelta no Malkas līča, kur piesārņojošās vielas krājušās vēl no padomju laikiem. Klaipēdas sabiedrisko organizāciju aktīvisti šo teritoriju dēvē par bīstamo atkritumu izgāztuvi.
Tikmēr Klaipēdas Valsts jūras ostas direkcija šīs apsūdzības noraida un minēto informāciju sauc par maldinošu.
Tā uzsver, ka nosēdlauks ierīkots saskaņā ar Eiropā izmantoto praksi, ievērojot visus tiesību aktus un saskaņojot darbību ar atbildīgajām institūcijām, bet vidē nonāk tikai no no dūņām notecinātais ūdens, nevis pašas notecinātās dūņas, kas tiek ievietotas ģeosintētiskos konteineros un var tur glabāties vismaz 50 gadus.
"Piesārņotā grunts no akvatorijas dibena tiek smelta kopā ar ūdeni, kas nāk tieši no Kuršu jomas, - ja jomas ūdenī ir dzīvsudrabs, tad šo vielu var atrast arī ūdenī, kas izfiltrējies nosēdlaukā. Turklāt piesārņotās grunts laukumā netiek veikti nekādi tehnoloģiskie procesi, kuru laikā veidotos lielāka dzīvsudraba koncentrācija," teikts ostas direkcijas izplatītajā paziņojumā.
Kā skaidrojis Klaipēdas Valsts jūras ostas vadītāja pienākumu izpildītājs Vidmants Paukšte, runa ir par projektu, kura gaitā joma tiek attīrīta un no dūņu maisiem tek nevis notekūdeņi, bet Kuršu jomas ūdens. Pēc viņa teiktā, dzīvsudraba koncentrācija tajā ir gandrīz divsimt reizes mazāka par pieļaujamo normu.
"Ar pilnu atbildību ziņojam, ka ostas direkcija, turot grunti glabāšanas laukumā, Kuršu jomu nepiesārņo. Kuršu jomā var nonākt tikai tas pats ūdens no jomas, un nekādi citi ķīmiskie savienojumi, kuru nav jomas ūdenī, netiek tajā noplūdināti. Laukumā tiek glabāta visa grunts, kuru citādā veidā apsaimniekot nav iespējams, un tās apjoms nepārsniedz pieļaujamo rādītāju," uzsvērts paziņojumā.
"Apgalvojums, ka unikālā ūdenstilpē noplūdināti notekūdeņi ar dzīvsudrabu, maldina sabiedrību. Noplūstošais ūdens ir tas pats Kuršu jomas ūdens, kurā dzīvsudraba koncentrācija ir pat zemāka nekā jomas ūdenī," raksta ostas direkcija.
Žurnālisti norāda, ka dažādos dokumentos par 2016. un 2017. gadu uzrādīti dažādi dati par tur glabāto dūņu apjomu - gan 400 000, gan 175 000, gan 95 000, gan 11 700 kubikmetru.
Turpretī ostas direkcija norāda, ka nosēdlaukā tiek glabāti 259 000 kubikmetri dūņu, un uzsver, ka šis apjoms "ir precīzs un neapstrīdams".
Kā vēsta LRT pētnieciskās žurnālistikas nodaļa, lai gan laukums pastāv kopš 2013. gada, vides dienesta inspektori paraugus analīzēm paņēmuši tikai pagājušā gada maijā un tajos konstatējuši dzīvsudrabu, kura koncentrācija gan nepārsniedz pieļaujamās normas, bet Vides aizsardzības departaments gatavojas valsts uzņēmumam izrakstīt administratīvo pārkāpumu protokolu, jo tam nav bijis atļaujas attiecībā uz šo bīstamo piesārņojumu - tāda izdota tikai šā gada sākumā.
Paukšte atzinis, ka starp ostas direkciju un vides dienestu norisinās diskusija par to, vai konkrētā atļauja uzņēmumam bijusi vajadzīga jau iepriekš. "Vides dienesta amatpersonas uzskata, ka bija vajadzīga, bet, mūsuprāt, mums vienmēr bijušas visas vajadzīgās atļaujas (..) un nu ir arī šī papildu atļauja," viņš skaidrojis.
Žurnālistu pētījumā arī sacīts, ka no 2018. gada Vides aizsardzības aģentūra apstiprinājusi atļauju ostas direkcijai apglabāt jūrā aptuveni 10,7 miljonus kubikmetru piesārņotas grunts, bet vietās, kur tā apglabāta, ir fiksēta paaugstināta smago metālu klātbūtne.
Ostas direkcija tikmēr norāda, ka jūrā apglabāta tika laboratorijās pārbaudīta nepiesārņota grunts, bet to grunti, kas atrodas maisos jau pieminētajā glabāšanas laukumā, no turienes nekur nav paredzēts vest.
